Apstrādes rūpniecībā izaugsme šogad turpināsies, taču pērn sasniegtos pieauguma tempus būs grūti noturēt, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» prognozē centrālās bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.
Latvijas Bankas ekonomiste: Apstrādes rūpniecībā izaugsme šogad turpināsies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norāda, ka apstrādes rūpniecības dinamisko attīstību 2017.gadā nodrošināja gan ārējā pieprasījuma palielināšanās, gan iekšzemes aktivitāte, īpaši būvniecība un privātā patēriņa spēcināšanās.
«Rūpnieki ir kļuvuši arvien optimistiskāk noskaņoti gan par pieprasījuma kāpumu, gan jauniem pasūtījumiem. Tomēr vienlaikus turpina pieaugt problēmas ar darbaspēka trūkumu, arī ražošanas jaudu noslodze sasniedz arvien jaunus rekordus, tā signalizējot arī par investīciju nepieciešamību,» piebilst Rutkovska.
Viņa atzīmē, ka vairākas apakšnozares jau kopš 2016.gada nogales demonstrēja strauju izaugsmi, tādējādi varēja gaidīt šo nozaru devuma samazinājumu. Tomēr, neraugoties uz jau sasniegto augsto bāzi, 2017.gada ceturtajā ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas apmēra pieauguma tempi turpināja saglabāties augsti. Dažas no apakšnozarēm, piemēram, dzērienu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, elektrisko iekārtu, automobiļu un to detaļu ražošana ceturtajā ceturksnī atkārtoti demonstrēja strauju kāpumu. Ražošanas apmēri strauji auga arī apģērbu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī ar būvniecības aktivitāti saistīto preču nozarēs, tostarp nozīmīgs devums bija būvmateriāliem, kā arī gatavajiem metālizstrādājumiem.
Rutkovska minēja, ka straujāks vai mērenāks ražošanas apmēru kāpums ceturtajā ceturksnī bija vērojams gandrīz visās apakšnozarēs, kas liecina, ka rūpniecības izaugsmi joprojām uztur gan eksportētāju veiksmīga darbība, gan iekšzemes aktivitāte. Turklāt pēdējā laikā strauji augošo būvniecības nozares darbību gada nogalē stimulēja arī darbiem salīdzinoši labvēlīgi laika apstākļi.
«Uzņēmēju aptaujas liecina, ka rūpnieku noskaņojums pēdējos mēnešos (2017.gada decembrī un 2018.gada janvārī) sasniedzis pozitīvāko novērtējumu kopš 2007.gada. Uzlabojies gan kopējais, gan eksporta pasūtījumu vērtējums. Rūpnieki ir optimistiski noskaņoti par ražošanas apmēru prognozēm un produkcijas pārdošanas cenām, vairākums aptaujāto uzskata arī, ka viņu darbībai patlaban nekādu šķēršļu nav. Līdz ar to gaidāms, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies,» pauž Rutkovska.
Vienlaikus viņa atzīmē, ka tik augstus izaugsmes tempus kā 2017.gadā kopumā būs grūti noturēt un tie pamazām saruks. Straujāku attīstību ierobežos problēmas ar darbaspēka trūkumu. Arī jaudu noslodze 2018.gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi jaunu rekordu, turklāt nu jau šis vēsturiski augstākais līmenis ir vērojams daudzās apakšnozarēs - apģērbu, koksnes, poligrāfisko materiālu, farmaceitisko preparātu, gatavo metālizstrādājumu, automobiļu un to detaļu ražošanā.
«Augstie noslodzes rādītāji signalizē, ka tālākai izaugsmei nepieciešami jauni ieguldījumi, kas arī lielā mērā noteiks turpmākās attīstības potenciālu,» uzsver Latvijas Bankas ekonomiste.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gadā Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bija par 8,2%.