Šogad Latvijā apstrādes rūpniecība varētu augt par 5-6%, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi 2017.gadā.
Banku analītiķi šogad Latvijā gaida apstrādes rūpniecības pieaugumu par 5-6%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava norādīja, ka apstrādes rūpniecība 2017.gada laikā Latvijā augusi par 8,2%, kas ir straujākā izaugsme kopš 2012.gada. Tostarp apmērus audzējušas praktiski visas nozares, un virkne nozaru visa gada garumā noturējušas fantastiskus izaugsmes tempus.
«2017.gads Latvijas apstrādes rūpniekiem bijis krietni labāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kā arī bijām veiksmīgāki nekā kaimiņi - Igaunijā izaugsme bijusi 6,6% apmērā, bet Lietuvā 7,3% apmērā,» teica Vildava.
Viņa prognozēja, ka 2018.gads rūpniekiem nesīs gan iespējas, gan izaicinājumus. «Izaugsme Eiropā, pasaulē un arī Latvijā saglabāsies gana spēcīga, kas palīdzēs apstrādes rūpniecībai audzēt apmērus un labus izaugsmes tempus uzrādīt arī šogad. Iepirkumu menedžeru indekss rāda, ka, augot pieprasījumam, lielākajās eirozonas valstīs aizvien pieaug un rekordaugstus līmeņus sasniedz kavēto pasūtījumu apmērs. Pieprasījumam augot straujāk par brīvajām jaudām citās Eiropas valstīs, to savā labā var izmantot Latvijas rūpnieki. Taču arī šeit pat, Latvijā, ar brīvajām jaudām ir, kā ir. Jaunākie dati liecina, ka jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā kopumā sasniegusi jaunu rekordu, un lielā daļā nozaru noslodze ir lielāka nekā 2006.-2007.gada periodā, kad ekonomikas sprintoja uz priekšu. Pie ļoti augstas noslodzes kāpināt tempu kļūs grūtāk. Otrs purva akacis slēpjas silstošajā darba tirgū. Darbinieku trūkums būs vēl jūtamāks nekā pērn, un to piesaiste - dārgāka,» sacīja Vildava.
Pēc viņas paustā, apstrādes rūpniecība gana labu rezultātu parādīs arī šogad, augot par 5-6%.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka, valdot labvēlīgam iekšējam un ārējam fonam, Latvijas rūpniecības apmēri šogad turpinās augt.
«Apsteidzošie dati liecina, ka eirozonā janvārī apstrādes rūpniecības izaugsme veselīgā tempā ir turpinājusies. Turklāt nozarē saglabājas spēcīgs noskaņojums. Visās lielajās tautsaimniecībās (Vācija, Francija, Itālija, Spānija) indekss uzrāda labu izaugsmes potenciālu. PMI indekss janvārī bija 59,6 punkti, kas gan ir nedaudz zemāks par decembrī sasniegtajiem 60,6 punktiem. Par situācijas stabilitāti liecina arī Grieķijas PMI indekss, kas sasniedzis 55,2 punktus, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā,» klāstīja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka tādējādi, valdot labvēlīgam iekšējam un ārējam fonam, Latvijas rūpniecības apmēri šogad turpinās augt, bet situācija nozarēs joprojām būs atšķirīga. Tostarp visās lielākajās nozarēs sagaidāms kāpums.
«Pieauguma prognoze šim gadam gan varētu būt nedaudz zemāka kā pērn iespētais, tomēr kopumā šogad tiks pārsniegti pirmskrīzes apmēri. Nozīmīga loma izaugsmē būs eksportam. Par to liecina jauno pasūtījumu indeksi. Labāki nosacījumi tuvākā perspektīvā uzrāda tieši pasūtījumu tendence uz ES tirgiem. Tādējādi varam paļauties, ka rūpniecība arī šogad būs spēcīgs ekonomikas izaugsmes balsts. Tāpat jāpiekodina, ka būtiski ir ne tikai noķert vilni, bet pievērsties investīcijām konkurētspējas noturēšanai un eksporta veicināšanai,» sacīja Gašpuitis.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka rūpniecība šogad augs lēnāk, bet turpinās palielināt īpatsvaru ekonomikā.
Viņš norādīja, ka mašīnbūve pērn nostiprināja izaugsmes līdera pozīciju, kopējam ražošanas kāpumam pārsniedzot 20%. Gada pēdējā mēnesī divās apakšnozarēs - iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, kā arī auto daļas, pieauguma temps bija pat par 40%. «2018.gadā mašīnbūve ripos lēnāk, taču kāpums noteikti būs padsmiti procentu, turklāt ne paši mazākie padsmiti,» prognozēja Strautiņš.
Tāpat viņš minēja - pēc tam, kad kokapstrāde vairākus gadus bija glābusi apstrādes rūpniecību no pilnīgas izaugsmes apstāšanās, tā pērn prognozējami sagura. «Jūtamas gan investīciju apsīkuma sekas, gan arvien skaudrāk arī izejvielu trūkums, jo īpaši pēc tam, kad apaļkoku izvešanu izdevās apturēt Baltkrievijai. Līdz ar to pērn kokapstrādes izlaide auga vien par pāris procentiem. Gada beigās tā nonāca mīnusos laika apstākļu un mežizstrādes darbu ierobežojumu dēļ. Īpaši slikti varētu izskatīties šā gada janvāra dati, ir bažas arī par to, kā būs pavasarī, kad mežos sasalušais ūdens atkusīs. Kokapstrādē šogad sagaidāma izlaides saglabāšana pērnā gada līmenī, nozares apgrozījumam tomēr augot uz cenu kāpuma rēķina,» klāstīja Strautiņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka pērn paātrinājās pārtikas ražošanas kāpums. «Šajā nozarē tuvākajā laikā izaugsmes potenciāls ir labāks, kas arī tiks izmantots, ja nozare meklēs iespējas tur, kur tās ir - eksportā, nevis sapņos par pārdošanas palielināšanu vietējā tirgū ar samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maģijas palīdzību, kas būtu jauka ideja, ja vien tā varētu strādāt,» pauda Strautiņš.
Pēc viņa prognozētā, apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par apmēram 6%.