Latvijā šis gads ir sācies ar negaidīti mērenu patēriņa cenu kāpumu, atzina «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš, vienlaikus prognozējot, ka gada inflācijas līmenis Latvijā sāks pieaugt no maija.
Ekonomists: Šis gads Latvijā sācies ar negaidīti mērenu patēriņa cenu kāpumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka 2018.gads ir sācies ar negaidīti mērenu inflāciju - vidējais cenu līmenis šogad janvārī bija par 2% augstāks nekā pirms gada, bet mēneša laikā patēriņa cenas nemainījās. «Lielā mērā tas ir augstā eiro kursa un pasaules izejvielu tirgus notikumu nopelns, spītējot nodokļu politikas izmaiņu kopumā cenas ceļošajai ietekmei,» piebilda eksperts.
Strautiņš prognozēja, ka turpmākajos mēnešos cenu līmenis augs, gan sezonālu faktoru, gan pieaugošā algu kāpuma radīto izmaksu dēļ, bet, tā kā cenas strauji palielinājās arī pagājušā gada sākumā, tostarp martā pat par 0,9%, gada inflācija kādu laiku turēsies tuvu pašreizējam līmenim. Gada inflācijas līmenis varētu sākt palielināties no maija.
Pēc Strautiņa prognozētā, šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma apmēram 3% līmenī.
«Luminor» pārstāvis minēja, ka šis gads Latvijas ekonomikai būs sekmīgs, bet iedzīvotāju lielākajai daļai - patīkams, domājot par personiskās labklājības izmaiņām. «Taču ekonomikā nav ziņu, kas būtu tikai labas vai tikai sliktas. Spiediens uz resursiem pastiprinās. Algu kāpums paātrināsies, neizbēgami liekot celt cenas, jo īpaši pakalpojumu cenas. Šobrīd to vidējās cenas Latvijā tikai nedaudz pārsniedz pusi no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā (ES), kas nav ilgtspējīga situācija,» sacīja Strautiņš.
Viņš piebilda - par to, ka inflācijas līmenis šogad būs augšupejošs, liek domāt arī patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma indeksi un to komponentes. «Pārlūkojot to līkņu kopainu, rodas iespaids, ka liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju 1.janvārī pamodušies ar sajūtu, ka viņu dzīvē un pasaulē kaut kas ir mainījies. Patērētāju noskaņojums janvārī gandrīz sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, no tā atpaliekot par diviem punktiem 100 punktu skalā,» teica Strautiņš, piebilstot, ka arī vērtējumi par ienākumu kāpumu un darba atrašanas iespējām uzlabojas.
Tajā pašā laikā Strautiņš arī uzsvēra, ka Latvijā aug inflācijas gaidas. «Rūpniecības uzņēmumu aptaujas cenu gaidu komponente lēcienveidīgi augusi par 7,1 punktu, kas ir daudz. Tā nav Eiropas mēroga parādība, eirozonā šis indekss ir pat nedaudz samazinājies. Par 3,9 punktiem augušas arī mazumtirgotāju cenu izmaiņu gaidas. No uzņēmēju viedokļa šādi vērtējumi ir drīzāk cerību signāls. Turpretim patērētājiem tās ir bažas. Viņu vērtējums par cenu kāpumu nākamajos 12 mēnešos janvārī kāpa par 7,7 punktiem, kas ir nozīmīgi,» sacīja eksperts.
Pēc Strautiņa teiktā, inflācijas bažas atbalsojas arī finanšu tirgos pasaulē. «Pat visniecīgākie signāli par iespējamu cenu kāpuma paātrināšanos spēj radīt panikas viļņus finanšu tirgos, kā tas noticis pēdējās pusotras nedēļas laikā. Ekonomika nevar augt bezgalīgi, inflācijas priekšvēstneši par to signalizē, centrālajām bankām būs jārīkojas, ceļot likmes. No vienas puses, strauja izaugsme investoriem patīk, taču, kad ekonomika sāk atdurties pret resursu pieejamības robežām un sākt augt cenas, apkārt redz daudz baiļpilnu seju,» pauda «Luminor» ekonomists.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri - inflācija bija 2% apmērā.