Inflācijas kāpumu janvārī galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums, atzina «Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava.
Ekonomiste: Inflācijas kāpumu janvārī galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa stāstīja, ka preču cenu izaugsme turpināja palēnināties, un gada laikā preču cenas auga par 1,5%.
«Kāpumu galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums, kas saistāms ar pasaules pārtikas cenu tendencēm, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Pakalpojumu cenu izaugsme savukārt paātrinājās līdz 3,3%. To galvenokārt noteica ar mājokli saistītu pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas, kā arī veselības pakalpojumu sadārdzināšanās,» informēja Vildava.
Tajā pašā laikā ekonomiste norādīja, ka straujā pasaules ekonomikas izaugsme un tam sekojošais pieprasījuma pieaugums varētu būt pamats turpmākam pasaules pārtikas cenu kāpumam.
«Gaidāms, ka arī naftas cena šogad kopumā būs augstāka nekā pērn. Uzmanības centrā būs arī pakalpojumu cenas, kuras, kā rāda kaimiņu pieredze, līdz ar brangu minimālās algas kāpumu - par 13%, un turpmāku darba tirgus silšanu varētu augt straujāk. Tāpat jāseko līdzi nodokļu izmaiņām. Cenas uz augšu spiedīs akcīzes kāpums, bet nedaudz pieturēs PVN samazinājums dārzeņiem,» teica «Swedbank» jaunākā ekonomiste.
Viņa arī norādīja uz trim tendencēm, kas liecina, ka iedzīvotāju labklājība uzlabojas. Pirmkārt, pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā pieaug, bet preču - samazinās. Ienākumiem augot, iedzīvotāji var atļauties vairāk līdzekļu tērēt dažādiem pakalpojumiem. Šobrīd pakalpojumi veido 29,4% no patēriņa groza Latvijā.
Otrkārt, pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā turpināja samazināties. «Par spīti pērnā gada pārtikas cenu kāpumam 6% apmērā, pārtikas īpatsvars patēriņa grozā samazinājās. Līdzīgs stāsts iezīmējas komunālo un mājokļa pakalpojumu pusē. Pērn cenas augušas par 2%, taču īpatsvars samazinājies,» atzina Vildava.
Treškārt, lielākais pieaugums patēriņa grozā bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem un apģērbam. Tērējot mazāk pārtikai un dzīvesvietas uzturēšanai, tas paver iespējas tērēt vairāk labsajūtai/izklaidei. Restorānu pakalpojumi pērn iedzīvotājiem izmaksājuši par nedaudz vairāk nekā 2% dārgāk, taču apģērbs bijis par procentu lētāks.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada janvāri - inflācija bija 2% apmērā.