AS «Latvijas dzelzceļs» (LDz) infrastruktūras uzturēšanai nekāda papildu finansējuma no valsts šobrīd nebūs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis: Dzelzceļa infrastruktūrai valsts papildu naudu nepiešķirs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzina, ka ar Satiksmes ministriju un LDz notiek diskusijas par infrastruktūru, tomēr šobrīd no valsts budžeta nekādas papildu izmaksas tai nebūs.
«Valsts jau ievērojami dotē pasažieru pārvadājumus,» uzsvēra Kučinskis, piebilstot, ka, protams, veidojot kādu infrastruktūru, var lemt ļaut uzņēmumam kādu laiku nemaksāt valstij dividendes.
Kā vēstīts, LDz viceprezidents Aivars Strakšas otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā norādīja, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta efektīvai atdevei būtu pietiekams, ja gada laikā Latvijā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs būtu 44 līdz 45 miljoni tonnu. Proti, ar šādu kravu apmēru gada laikā būtu pietiekami, lai elektrificētās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi neradītu zaudējumus.
Tādējādi Strakšas noraidīja līdz šim publiskajā telpā izskanējušo informāciju par to, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ir obligāti nepieciešami 60 miljoni tonnu kravu gadā. Tiesa, viņš atzina, ka pēdējo gadu laikā kravu apmēri ir samazinājušies, taču vienlaikus norādīja, ka neauditētie LDz dati par pagājušo gadu liecina, ka ar pērn pārvadāto kravu apjomu gandrīz 44 miljonu tonnu apmērā LDz peļņa veidojusi 880 000 eiro.
Komentējot 60 miljonu tonnu apmēru, Strakšas apgalvoja, ka tāds tas bijis 2012.gadā, kā arī to, ka tā savā ziņā bijusi veiksme. Tāpēc uzskatīt šo apjomu par obligāti nepieciešamu, lai uzturētu infrastruktūru un arī kontekstā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, esot maldīgi.
Privātā dzelzceļa pārvadātāja AS «Baltijas ekspresis» valdes priekšsēdētājs Māris Bremze komisijas sēdē norādīja, ka elektrifikācija kā pārvadājumu izmaksu samazinājums ir plaši pielietots mehānisms. Taču kontekstā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu Latvijā problēma ir ar to, ka šī projekta izmaksu sadaļā esot paredzēti tikai tie darbi, kas saistīti ar kontakttīkla izbūvi, nevis, piemēram, arī ar sliežu ceļu pagarinājumiem, kur tas nepieciešams, lai kravas aizvestu līdz paredzētajām stacijām.
Strakšas sacīja, ka šie darbi, uz ko norādīja Bremze, ir LDz plānos. Tie varētu izmaksāt ap 2,5 miljoniem eiro. Līdzekļu piesaiste šiem darbiem būs LDz pārziņā.