ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») ierosinājums piemērot sankcijas «ABLV Bank» par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata organizācija «Delna».
Kā atzīmē «Delna», «ABLV Bank» naudas atmazgāšanas skandālos bijusi iesaistīta arī iepriekš, taču šoreiz «FinCEN» apgalvojumi ietver arī norādes uz iestāžu kukuļošanu, lai caur banku pludinātu miljonos eiro mērāmas nelegālas naudas summas. Tas rada riskus valsts drošībai un ir izdevīgi krimināliem grupējumiem, korumpantiem un kleptokrātiskiem režīmiem, teikts organizācijas paziņojumā.
Reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojumu par resoriskās pārbaudes uzsākšanu, «Delna» aicina KNAB un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izmeklēt apgalvojumus par «ABLV Bank» nelegālajām darbībām un atklāt vainīgos.
«Pēdējo divu gadu laikā panākts ievērojams progress centienos ierobežot Latvijas finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp stiprināta FKTK uzraudzības un sodu piemērošanas kapacitāte, ieviesta ES ceturtā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīva un pieņemti noteiktumi, lai mazinātu risku, kas saistīts ar banku sadarbību ar neuzraudzītiem nefinanšu sektora pakalpojumu sniedzējiem,» teikts «Delnas» paziņojumā, «lai turpinātu stiprināt naudas atmazgāšanas novēršanas spējas, «Delna» atkārtoti uzsver nepieciešamību iegūt skaidrāku pārskatu par Latvijas banku paļaušanos uz nefinanšu sektora partneriem un ārzonu pakalpojumu sniedzējiem klientu piesaistē.»
Kā norādīts 2018.gada janvārī publicētajā «Delnas» pētījumā, naudas atmazgātāji bieži izmantojuši starpniekfirmu pakalpojumus, kas apzināti vai neapzināti ir palīdzējušas izveidot simtiem anonīmas čaulas kompānijas ofšoru valstīs un atvērt bankas kontus Latvijā un citviet pasaulē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «FinCEN» plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
«FinCEN» norāda, ka «ABLV Bank» biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.
«ABLV Bank» uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā, norādot, ka banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.
Tāpat «FinCEN» ziņojumā sacīts, ka «ABLV Bank» iepriekš izstrādājusi shēmu, lai palīdzētu klientiem apiet ārvalstu valūtu kontroles pasākumus, kurā banka slēpa pretlikumīgus valūtu darījumus kā starptautiskus tirdzniecības darījumus, izmantojot viltus dokumentāciju un čaulu uzņēmumu kontus.
Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
«»ABLV Bank» par pilnīgi nepieņemu uzskata ziņojumā pieminēto kukuļdošanu, to nekavējoties aicinājusi izvērtēt tiesībsargājošās institūcijas. Banka ir vērsusies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz bankas darbinieki nekad nav izdarījuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Ar šādu publikāciju faktiski apsūdzot bankas vadību un tās pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai,» žurnālistiem sacīja bankas izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds.
Viņš arī pauda pārliecību, ka «FinCEN» sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem, jo šobrīd bankas rīcībā nav šādas informācijas, taču banka turpina to pārbaudīt.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā.
