Pēdējo dažu gadu laikā publicēts ievērojams skaits dažādas akadēmiskās literatūras rakstu, kurās pausts viedoklis, ka pašreizējā astoņu stundu darba dienas pieeja gluži vienkārši nedarbojas. Pētnieki uzskata, ka darba dienas ilgumam neesot nekāda sakara ar to, cik efektīvs un produktīvs ir darbinieks, vēsta Lielbritānijas medijs «The Independent».
Vēsturiski, astoņu stundu darba dienas koncepcija radās pēc birtu rūpnieka un sociālā reformatora Roberta Ovena kampaņai 1810.gadā. Tajā laikā rūpnīcas 24 stundas diennaktī un to strādnieki parasti strādāja 10 līdz 15 stundu ilgas maiņas.
Ovens uzskatīja, ka darbinieki strādā pārāk daudz, tāpēc viņš izdomāja saukli «Astoņas stundas darba, astoņas stundas sev, astoņas stundas atpūtai».
Aptuveni gadsimtu vēlāk – 1926.gadā - ASV automobiļu ražotājs «Ford Motor Co.» kļuva par pirmo ASV uzņēmumu, kurš oficiāli ieviesa astoņu stundu darba dienu, tajā pašā laikā arī dubultojot savu darbinieku atalgojumu.
Vēl gandrīz gadsimtu vēlāk – mūsdienās – daudzi akadēmiķi uzskata, ka astoņu darba dienu modelis ir novecojis.
Miega pētnieks Natanjels Kleitmans nodarbojas ar cilvēka aktivitātes-atpūtas ciklu pētniecību. Viņš secinājis, ka cilvēka ķermenis naktī darbojas 90 minūšu ciklos, pārslēdzoties starp dziļa un viegla miega fāzēm.
Pētnieks uzskata, ka līdzīgus ciklus cilvēka ķermenis piedzīvo arī dienas laikā – dzīvojot augstas un zemākas modrības ciklos. Tas nozīmējot, ka lai dienas laikā saglabātu nemainīgu produktivitāti, cilvēkam dienas laikā nepieciešami vairāki regulāras atpūtas brīži.
Tikmēr ASV emociju pētījumu uzņēmuma «TalentSmart» vadītājs Treviss Bredberijs ir konkrētāks – viņš uzskata, ka ideālā darba un atpūtas attiecība esot 52 minūtes darba, kam seko 17 minūtes atpūtas. Viņš secinājis, ka cilvēkiem, kas stādā un atpūšas pēc šādas shēmas, ir augstāks koncentrēšanās līmenis.
Pirms dažiem gadiem Zviedrijas pilsēta Gēteborga sāka eksperimentu, kura laikā aptuveni 70 pilsētas medmāsas strādāja sešu stundu darba dienu, tradicionālo astoņu stundu vietā.
Saskaņā ar sākotnējiem šī eksperimenta rezultātiem, medmāsas bijušas produktīvākas, enerģiskākas un kopumā laimīgākas.
Šis projekts gan Gēteborgas pašvaldībai izmaksāja visai dārgi, tāpēc pēc tā beigām medmāsas atkal atgriezās pie astoņu stundu darba dienas.
Daļa pētnieku ierosina pāriet uz četru darba dienu nedēļu, saglabājot astoņu stundu darba dienu, savukārt citi pētnieki atbalsta ideju par sešu vai pat četru stundu darba dienu piecas dienas nedēļā.
Vienots viedoklis par to, cik daudz cilvēkiem būtu jāstrādā, pagaidām nav rasts, tomēr skaidrs ir viens – tās nav astoņas stundas dienā.
