Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas noteikšana pēc izvesto atkritumu svara ir precīzāka uzskaites metode nekā tās aprēķins pēc tilpuma, atzina aptaujātie atkritumu apsaimniekotāji.
Apsaimniekotāji: maksas noteikšana pēc izvesto atkritumu svara ir precīzāka uzskaites metode
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotāja SIA «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns aģentūrai LETA norādīja, ka atkritumu apsaimniekošana un pakalpojuma maksas noteikšana, balstoties uz to svaru, uzskatāma par precīzāku uzskaites metodi, jo maksa tiek piemērota tikai par tiem atkritumiem, ko cilvēks ir faktiski radījis, nevis par konteinera tilpumu, kas var būt pilns vai pustukšs. «Teorētiski arī svēršanai vajadzētu ietekmēt iedzīvotāju ieradumus un motivāciju šķirot sadzīves atkritumus, jo nošķirojot stiklu, plastmasu un papīru, sadzīves atkritumi paliek vieglāki un jāmaksā ir mazāk,» uzsvēra Stirāns.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka atkritumi paši par sevi nav dārgs resurss, un ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp svēršanas sistēmas ieguvumiem un tās ieviešanas un uzturēšanas izmaksām. «Svēršanas sistēma noteikti prasa gan investīcijas, gan izdevumus tās uzturēšanai, jācer, ka šie ieguldījumi nepadarīs procesu par pārāk dārgu,» sacīja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka jaunās sistēmas ieviešana Jūrmalā ir piemērs, kam noteikti sekos arī visa nozare, jo diskusijas, ka ir būtiski atkritumus savākt tajās pašās mērvienībās kā tie tiek nodoti poligonos, jau ir noritējušas vairākkārt. «Ja Jūrmalā sistēma būs efektīva un veiksmīga, domāju, ka sekotāji tai būs,» uzsvēra Stirāns.
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts aģentūrai LETA sacīja, ka sistēma, kurā tiek maksāts par atkritumu svaru, ir izdevīgāka tiem, kuri aktīvi un pareizi šķiro atkritumus, tostarp bioloģiski norādāmos. Tomēr, pēc viņa teiktā, tam jāņem vērā nosacījums, ka atkritumu šķirojošo iedzīvotāju konteineri nav publiski pieejami citiem, kuri tajos varētu izmest savus atkritumus. «Šāda prakse ir populāra Lietuvā,» skaidroja Aizbalts.
Viņš atzina, ka sistēmas ieviešanai, kas paredz maksu par atkritumu apsaimniekošanu pēc to svara, nepieciešams veikt diezgan lielas investīcijas tehnoloģijās, kas attiecīgi atsauktos maksas palielināšanā par sniegtajiem pakalpojumiem. «Latvijā šādu pieeju bija plānojis arī Ķekavas novads, bet jaunajā iepirkumā no šīs ieceres atteicās, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieviesa regulējumu, kas nosaka pāreju starp svaru un tilpumu un ļauj pašvaldībai saņemt korektu uzskaiti arī pēc svara,» norādīja «Eco Baltia vide» direktors.
Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «ZAAO» pārstāve Laura Jegorova norādīja, ka uzņēmums pozitīvi novērtē un atbalsta ikvienu eksperimentu, inovāciju vai uzlabojumu atkritumu apsaimniekošanas jomā. «Atkritumu svēršana pie klienta ir jauna prakse ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas mērogā, tādēļ noteikt ieguvumus pašlaik ir pāragri. Taču mēs sekosim līdzi norisēm Jūrmalā un tendencēm kopumā, lai izvērtētu iespēju šādu sistēmu ieviest «ZAAO» darbības reģionā,» uzsvēra Jegorova.
Kā ziņots, no šā gada marta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Clean R» atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu aprēķinās pēc izvesto atkritumu svara, nevis to tilpuma kā līdz šim. Jaunās sistēmas ieviešana atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam izmaksājusi aptuveni 250 000 eiro.
Jaunā pieeja atkritumu apsaimniekošanā tika noteikta Jūrmalas pilsētas domes izsludinātajā atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu konkursā, kurā 2016.gadā uzvarēja «Clean R». Līgums ar firmu tika noslēgts par 7,5 miljoniem eiro.
Šobrīd visā Latvijā sadzīves atkritumu maksa tiek noteikta, balstoties uz atkritumu apjomu kubikmetros, savukārt atkritumu apsaimniekotāji, nododot atkritumus apglabāšanas laukumos, norēķinās atbilstoši svaram.
Samaksa par pakalpojumu pēc jaunās sistēmas Jūrmalā būs jāveic par tonnām. Piemēram, parasti vienai privātmājai ir 240 litrus liels konteiners, kurš sver aptuveni 20 līdz 30 kilogramus un tiek izvests divas reizes mēnesī. Izvedot to divas reizes veidojas 50 līdz 60 kilogramu liels atkritumu svars, kas ir 0,5 tonnas, kas tas arī tiks reizināts ar domes noteikto atkritumu apsaimniekošanas tarifu. Domes mājaslapā esošā informācija liecina, ka tonna atkritumu apsaimniekošanas domei izmaksā 84,35 eiro.
Sašķirotos atkritumus iedzīvotāji varēs nogādāt centralizētajos šķirošanas punktos, kuri Jūrmalā ir vairāk nekā 130.
Iepriekš vēstīts, ka Jūrmalas dome, izsludinot iepirkumu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu, jau sākotnēji paredzēja jaunu pieeju atkritumu izvešanā. Konkursa nolikumā tika noteikts, ka darbības pirmajā gadā atkritumu apjoms tiek mērīts tāpat kā līdz šim - kubikmetros, bet, sākot ar līguma darbības otro gadu, firmai jāpāriet uz svēršanas sistēmu.