«AB.LV»: augsta centrālās finanšu iestādes amatpersona maldinājusi ārvalstu institūcijas

Banka uzskata, ka tā ir apmelota. Tās valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis pieļauj, ka kāda Latvijas centrālās finanšu iestādes amatpersona ilgstoši maldinājusi ārvalstu institūcijas par ABLV darbību. Sestdienas naktī KNAB pratināto Ilmāru Rimševiču Bernis nav minējis vārdā, tomēr no ABLV vadītāja noprotams, ka viņš tieši Rimševiču vaino negodprātīgā rīcībā, vēsta raidījums.

Banka un finašu kapitāla tirgus komisija apgalvo, ka ASV pārmetumi esot par vecām lietām. ABLV tagad esot labojusies un vairs pārkāpumus nepieļaušot. Taču raidījums norāda, ka ASV ziņojumā lielākā daļa faktu minēti attiecībā uz 2016., 2017.gadu, kad bankai jau sen bija jālabojas.

Savās apsūdzībās ASV Finanšu ministrija ir ļoti tieša. Ministra vietniece Sigala Mandelkere paziņojusi, ka ABLV bijusi ieinteresēta naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanā. Banka sadarbojusies ar partneriem, kas iesaistīti balistisko ieroču apritē.

Finanšu izmeklēšanas birojs Fincen uzskata, ka ABLV bizness ir veidots, neizvērtējot riskus. Tas novedis pie sadarbības ar kompānijām, kas savukārt saistītas ar ASV un ANO sankcijās esošiem subjektiem. Fincen ieskatā ABLV sadarbojusies ar Ziemeļkorejas bankām - Korejas ārējās tirdzniecības banku (Foreign trade bank), Koryo banku (Koryo bank), Koryo Kredīta attīstības banku (Koryo Credit Development bank), Korejas ieguves un tirdzniecības attīstības banku (Korea Mining and Development Trading Corporation), kā arī Jūras, okeāna menedžmenta kompāniju (Ocean Maritime Maganement Conpany).

ANO sankciju pamatojumos minēts, ka Ziemeļkorejas kompānijas izveidojušas plašu aizseguzņēmumu tīklu un ne tikai Ziemeļkorejā, bet arī, Ķīnā, Krievijā un Singapūrā. Korejas ārējās tirdziecības bankai ir bijuši sakari ar Krievijas bankām Vņešekonombank, banku Sputņik.

Korejas ieguves un tirdzniecības attīstības banka ir ANO sankciju sarakstā no 2009.gada un tiek vainota balistisko raķešu programmas finansēšanā. Ocean Maritime Management Company ir ANO sankciju sarakstā no 2004.gada. Vēl 2013.gadā starptautiskie inspektori to pieķēra raķešu pārvadāšanā.

ABLV banka kategoriski noliedz, ka būtu sadarbojusies ar Ziemeļkoreju.

Artūrs Eglītis ABLV preses sekretārs:

Tā nav patiesība. Mēs neesam veikuši nekādus maksājumus, ne darījumus ne ar vienu no šīm minētajām bankām, ne ar šiem uzņēmumiem ne pirms, ne pēc tam, kad mēs paziņojām nulles tolerances politiku. Es nemācēšu tagad varbūt precizēt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka šie fakti ir arī pārbaudīti arī no mūsu regulatora puses.

Par sadarbību ar ZiemeļKoreju Finanšu kapitāla tirgus komisija 2017.gadā ABLV veica pārbaudi un, atšķirībā no FInCen konstatēja, ka banka ANO noteikto sankciju režīmu nav pārkāpusi. Latvijas regulatora vadītājs atšķirību skaidro ar dažādiem likumiem. Latvijas un Eiropas normas paredz atbildību par tiešu sadarbību, ASV arī par netiešu.

Citas smagas apsūdzības ABLV virzienā ir par bankas vadības stilu, Fincen ziņojumā teikts, ka ABLV vadītāji lietojušas uzpirkšanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas. Arī to banka kategoriski noliedz un apgalvo, ka banka apmelota. Šobrīd ABLV līdzīgi kā Norvik banka norāda uz spiedienu no Latvijas finanšu uzraugu amatpersonām.

Ernests Bernis, AS ABLV valdes priekšsēdētāja komentārs Nekā Personīga

Es vēlreiz varu uzsvērt, ka nekad neesam devuši kukuļus amatpersonām. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikām apzināti nomelnoti. Jau iepriekš norādījām, ka pēdējo dienu notikumi ap ABLV, kas radījuši tālejošas sekas, ir saistīti ar nepatiesu informāciju. Mēs aicinām atbildīgās iestādes pārbaudīt, vai augsta centrālās finanšu institūcijas amatpersona, izmantojot savas plašās pilnvaras, negodprātīgu mērķu dēļ ir ilgstoši maldinājusi Latvijas un ārvalstu institūcijas par atsevišķiem nozares dalībniekiem, tajā skaitā ABLV.

FKTK vadītājs noliedz, ka viņš vai kāds no komisijas darbiniekiem varētu būt finansiāli ietemēts. Tomēr attieksme pret banku ir bijusi saudzīga. FKTK ABLV bankai par pārkāpumiem netīras naudas apritē 2016.gadā piemēroja sodu 3,17 miljoni un noteica gadu ilgu saudzēšanas periods, kura laikā apņēmās banku nesodīt.

Netīras naudas darījumu dēļ ASV bija ierobežojusi Latvijas bankām norēķinus dolāros. Pērnā gada rudenī ABLV banka centās pārliecināt ASV varasiestādes šo nostāju mainīt. Bija noalgojusi grāmatas par Valdi Dombrovski autoru, plaši pazīstamu ekonomistu Andersu Oslundu. Viņš kopā ar Latvijas vēstnieku Andri Teikmani un lobistu firmu pārstāvjiem Vašingtonā rīkoja baņķieru brokastis.

Kāda augsta līmeņa starptautiskajās finanšu institūcijās strādājoša amatpersona Vašingtonā, kas nevēlējās minēt savu vārdu, Nekā personīga pauda viedokli, ka vadības maiņa būtu pirmais, kas liecinātu par ABLV gatavību mainīties.