Partija «Progresīvie»: Politiķu reakcija uz Rimšēviča aizturēšanu rada aizdomas par varas pārdali

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Politiķu reakcija uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu rada aizdomas par varas pārdali, teikts partijas «Progresīvie» izplatītajā paziņojumā.

Aizdomas rada valdošās koalīcijas politiķu paustās prasības Rimšēvičam atkāpties no amata. Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) prasība Rimšēvičam atkāpties no amata sakrīt ar Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) izteikumiem. Šāda prasība pausta, vēl pirms tiesībaizsardzības institūcijas sniegušas informāciju par notiekošo.

Tas radot bažas par varas pārdali, jo iepriekš līdzīgās situācijās ir notikusi slēpšanās aiz nevainīguma prezumpcijas, aizbildinoties, ka smagos noziegumos apsūdzētas amatpersonas var ilgstoši turpināt savus pienākumus, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs, pēdējās instances tiesas spriedums.

Partija «Progresīvie» valdes loceklis un ekonomikas darba grupas vadītājs Mārtiņš Kossovičs norāda: «Notiekošais Latvijas finanšu sistēmas politiskajā pārvaldībā jau ilgstoši bijis vērtējams kritiski. Diemžēl pārvaldes institūcijas kalpoja kapitāla jeb banku interesēm, nevis sabiedrības vairākumam. Tomēr šobrīd notiekošais atgādina iestudētu valdošās elites izrādi, brutālu ietekmes pārdali. Līdz šim neviena cita amatpersona vai pilsētas galva nav tik viegli tikusi «upurēta«».

Kossovičs uzsver, ka tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras kompetencē ir novērst šīs lietas ļaunprātīgu izmantošanu politiskiem mērķiem, novedot lietu līdz veiksmīgai pārbaudei tiesā.

Kā ziņots, KNAB kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam. Sestdienas vakarā Rimšēvičs ieradās KNAB. Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām uz Valsts policijas izolatoru Čiekurkalnā, kur atrodas joprojām. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs. KNAB aģentūrai LETA ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Piektdienas vakarā aizturēts tika arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš pašlaik jau ir atbrīvots.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no «Norvik bankas» lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

«Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu