Komercbanka «ABLV Bank» nav sistēmiski nozīmīga finanšu iestāde, tādēļ tās grūtības nevar atstāt būtisku ietekmi uz Latvijas kredītreitingu, sacīja bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs un bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
«Drīzāk ietekmi varētu atstāt valsts iestāžu reakcija uz notiekošo un spēja labi vadīt šo situāciju. Ja situācijas kontrole nebūs pietiekama, tas varētu uz kādu laiku pasliktināt kredītreitinga nākotnes vērtējumu,» sacīja Bičevskis.
Jautāts, vai «ABLV Bank» ir cerības izdzīvot pēc šīs krīzes, Bičevskis norādīja, ka jebkura finanšu iestāde var izglābties no krīzes, ja savlaicīgi un pareizi sāk risināt problēmas un pasaulē ir vairāki piemēri, kad krietni lielākām bankām izdevies noturēties pēc skandāliem par miljardos mērāmiem neveiksmīgiem finanšu darījumiem.
«Protams, savlaicīgi un labi lēmumi kaut ko maksās akcionāriem. Tomēr, ja problēmas tiek risinātas, ir visas iespējas izglābties. Šajā gadījumā pietiekami aktīvi ir iesaistījušies arī banku uzraugi,» norādīja Bičevskis.
Viņš piebilda, ka «ABLV Bank» problēmas rada reputācijas riskus Latvijas finanšu sektoram, jo ASV ir nozīmīgākais spēlētājs finanšu tirgos un lielākā daļa norēķinu pasaulē tiek veikta ASV dolāros, kas ir dominējošā valūta.
«Tas nekādā veidā nepalīdz Latvijas finanšu sektoram. Savukārt ietekme uz Latvijas ekonomiku nav tik liela, jo «ABLV Bank» vienmēr bijusi orientēta uz ārvalstu klientu apkalpošanu un Latvijas ekonomika nesabruks, ja šāda banka sabruks,» sacīja Bičevskis.
Vaicāts, vai valstij būtu jāiesaistās bankas glābšanā, Bičevskis norādīja, ka tādu finanšu iestāžu kā «ABLV Bank» glābšanā valsts neko nevar ietekmēt. «Esam Eiropas vienotajā banku uzraudzības sistēmā un viss tiek darīts atbilstoši Eiropas Centrālās bankas instrukcijām. Jebkādi lēmumi par publisku atbalstu bankai var tikt pieņemti tikai caur Eiropas Banku uzraudzības iestādi,» skaidroja Bičevskis.
Kā ziņots, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
«ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. «Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,» viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
