FKTK vadītājs: Liela daļa «FinCEN» sniegtās informācijas jau bija zināma

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) lielākā daļa no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») pārskatā minētā jau bija zināms, taču daļa informācijas ir arī jauna. Marta vidū varētu būt zināms, vai attiecībā uz «ABLV Bank» būs nepieciešama papildus rīcība, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Pievienota 5. rindkopa

«Par lielāko daļu pārskatā minētajiem notikumiem mēs esam veikuši savas izmeklēšanas, pie tam vairākas. Tas viss ir rezultējies ar pietiekami nopietnām sankcijām bankai. Banka pēdējo gadu laikā ir tikusi arī diezgan nopietni sodīta - mēs esam pie piemērojuši sodu kopumā vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā,» teica FKTK vadītājs, piebilstot, ka bankai ir pieprasīti arī būtiski ieguldījumi iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai - bankai iekšējās kontroles sistēmas sakārtošanā jāiegulda vairāk nekā 20 miljoni eiro.

«Pēdējos gados esam ļoti cieši strādājuši, lai novērstu naudas atmazgāšanas riskus «ABLV Bank»,» piebilda Putniņš.

Viņš arī norādīja, ka savukārt attiecībā uz «FinCEN» pārskatā minētajām norādēm par darbībām, kuras līdz šim FKTK nebija zināmas, ir jāiegūst pierādījumi. Tostarp pirmatnēji informāciju FKTK cer saņemt līdz marta sākumam un tādējādi marta vidū varētu būt lielāka vai mazāka skaidrība, vai ir nepieciešams rīkoties tālāk un iesaistīt citas valsts institūcijas.

«Lai vai kāda ir situācija, mēs nedrīkstam ļauties emocijām - mums vispirms ir jānoskaidro faktiskā situācija. Pirms mēs kādam kaut ko pārmetam, mums ir jābūt pilnīgai pārliecībai par to, kas ir noticis. Ja mums būs pamats vērsties arī pie citām valsts iestādēm vai pašiem rīkoties tālāk, tad mēs noteikti par to informēsim un runāsim tikai tad, kad būs skaidrība,» uzsvēra Putniņš.

«ABLV Bank» grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA atzina, ka arī bankai ir daudz neskaidrību, kuras nekavējoties aicināts pārbaudīt. «Arī bankai ziņojumā ir daudz neskaidrību, kuras nekavējoties esam aicinājuši pārbaudīt. Tāpat kā līdz šim sadarbojamies arī ar FKTK un sniedzam visu nepieciešamo informāciju,» viņš teica.

Jau vēstīts, ka FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Putniņš iepriekš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. «Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,» viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat ziņots, ka «FinCEN» plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu