«Norvik bankas» lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova ziņu aģentūrai AP teiktais, ka Renārs Kokins Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdā mēģinājis izspiest naudu, neatbilst patiesībai, otrdien preses konferencē sacīja Rimšēvičs, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.
Rimšēvičs skaidroja, ka ar Guseļņikovu ticies vairākas reizes un, iespējams, vienreiz tikšanās laikā piedalījies arī Renārs Kokins.
Rimšēviča attiecības ar Renāru Kokinu izveidojušās, pateicoties draudzībai ar viņa ģimeni 25 gadu garumā. Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka savulaik Kokina vecāki konsultējušies ar viņa, kad viņš atbraucis no ASV par to, kur mācīties viņu bērniem, kuras skolas viņš ieteiktu.
Kā ziņots, Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Savukārt «Norvik bankas» valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.
Guseļņikovs stāstījis, ka ar Rimšēviču pirmo reizi ticies 2015.gadā. Sākotnēji viņš ticis iepazīstināts ar Renāru Kokinu, kas stādīts priekšā kā cilvēks, kurš labi pārzinot Latvijas politisko un tiesisko sistēmu. Kokins viņu uzaicinājis uz tikšanos kādā savrupnamā Rīgas pievārtē, kur brīdi vēlāk ieradies arī Rimšēvičs, kas atnācis kājām. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot «Norvik bankas» īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.
Vienīgais, kas Guseļņikovam jādara, esot jāsadarbojas ar Kokinu, AP stāstījis «Norvik bankas» īpašnieks. Rimšēvičs pēc desmit minūtēm esot aizgājis, bet Kokins uz papīra gabaliņa uzrakstījis: «100 000 mēnesī». Kokins neesot lietojis vārdu «maksāt», bet norādījis, ka visas bankas Latvijā «sadarbojas» šādā veidā.
Pēc šīs tikšanās Guseļņikovs izlēmis nemaksāt, jo baidījies, ka, vienreiz samaksājot, viņš kļūs par pastāvīgas izspiešanas upuri. Viņš arī nav atbildējis uz Kokina zvaniem un īsziņām.
Aptuveni gadu vēlāk Guseļņikova brālis uzaicinājis viņu uz kāda jauna drauga dzimšanas dienu, un izrādījies, ka šis draugs ir Kokins, kurš atkal mēģinājis pārliecināt Guseļņikovu «sadarboties». Nākamo nedēļu laikā Guseļņikovs centies turēties pretī, taču katru reizi, kad viņš atteicies, «Norvik bankai» nācies sastapties ar jaunām regulatora radītām problēmām.
Guseļņikovs apgalvo, ka laika gaitā vēl vairākas reizes ticies ar Rimšēviču un Kokinu un ar katru reizi Rimšēvičs kļuvis arvien nepacietīgāks un draudējis, ka gadījumā, ja Guseļņikovs «nesadarbosies», «Norvik banka» tiks izspiesta no biznesa.
Guseļņikovs AP apgalvojis, ka Kokins ne tikai centies izspiest kukuļus, bet pieprasījis arī atmazgāt Krievijas naudu. Vienā no tikšanās reizēm Kokins piedāvājis caur «Norvik banku» pārskaitīt 100 miljonus dolāru no Krievijas, par ko Guseļņikovs varētu paturēt miljonu dolāru no šīs summas. Guseļņikovs stāsta, ka pārskaitījumu no Krievijas būtu veicis Germans Milušs, kura piederošā BMW autoveikala labā strādājis Kokins.
Milušs 2007.gadā Latvijā tika notiesāts par politiķu kukuļošanu, taču viņam izdevās aizbēgt uz ārvalstīm, un viņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. 2017.gadā Milušs tika aizturēts Kiprā, kur viņš ieradās no Maskavas, taču uz tiesas sēdi par izdošanu viņš neieradās un atkal izsludināts starptautiskajā meklēšanā.
Saskaņā ar AP rīcībā esošiem robežšķērsošanas datiem Kokins no Maskavas izlidojis uz Kipru, īsi pirms Milušs neieradās uz viņam nozīmēto tiesas sēdi.
AP rīcībā esošā informācija, kas gan pagaidām nav guvuši neatkarīgu apstiprinājumu, liecina, ka Kokins kopš 2010.gada aptuveni reizi mēnesī devies uz Krieviju, kur reizēm uzturējies tikai dažas stundas.
