Finanšu ministrei Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neesot iemesla neuzticēties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam Pēteram Putniņam, šodien žurnālistiem sacīja ministre.
Reizniecei-Ozolai neesot pamata neuzticēties FKTK vadītājam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neskatoties uz pēdējo dienu notikumiem finanšu jomā, Reiznieces-Ozolas rīcībā nav faktu, lai neuzticētos FKTK vadībai.
«Ja tādi uzradīsies, tad attieksme mainīsies un sekos rīcība. Bet pagaidām man nav iemesla neuzticēties Putniņam,» uzsvēra ministre.
Reizniece-Ozola atzinīgi izteicās par pēdējos divos gados uzlaboto FKTK uzraudzības kvalitāti, kā arī iestāde saņēmusi ne tikai kritiskus, bet arī labus vārdus no starptautiskajiem partneriem.
«FKTK divu gadu laikā ir augusi, bet iestādes darbā vēl ir veicami uzlabojumi,» teica Reizniece-Ozola.
Pirmdien intervijā Latvijas Radio finanšu ministre atzina, ka patlaban nav informācijas par FKTK amatpersonu iesaisti negodprātīgu lēmumu pieņemšanā.
«Pirmkārt, FKTK lēmumus nepieņem viens cilvēks, bet padome vairāku cilvēku sastāvā, kas nozīmē, ka jābūt diskusijai un pieņemtam profesionālam lēmumam. Otrkārt, šobrīd nav nekādu faktu vai informācijas, kas apliecinātu, ka kāds no FKTK darbiniekiem vai vadības būtu iesaistīts negodprātīgu vai neprofesionālu lēmumu pieņemšanā,» sacīja Reizniece-Ozola, atbildot uz jautājumu, vai plānots veikt pārbaudes arī par FKTK priekšsēdētājs Pētera Putniņa rīcību.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. «Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,» teica Putniņš.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka «FinCEN» plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.