«SEB bankas» vadītāja: Latvijas finanšu nozares skandāliem var būt ietekme uz Latvijas kredītreitingiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pēdējā laika skandāli Latvijas finanšu nozarē ietekmē valsts tēlu un var atstāt iespaidu uz valsts kredītreitingiem, kas savukārt var ietekmēt tēriņu sadārdzināšanos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja «SEB bankas» valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

«Negribētu teikt, ka ietekmēs kopīgo ekonomikas izaugsmi,» sacīja Tetere, uzsverot, ka notikušais ietekmēs viedokli par Latviju kā ilgtermiņa caurspīdīgu partneri. Viņa norādīja, ka Latvija ir daļa no starptautiskās sabiedrības, tādēļ it īpaši finanšu jomai ir svarīgi, ko par to domā. «Tas atstās traipus uz audekla,» sacīja Tetere.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka bankas, kas strādā ar Latvijas rezidentiem, patlaban jūtas daudz labāk nekā 2009.gadā. Klienti, protams, uzdodot jautājumus, taču ir pragmatiski un esošā situācijā nav sistemātiska aktivitāte.

Tetere apliecināja, ka pēdējos gados ir uzlabojumi, lai nerezidentu nauda Latvijā mazinātos. Tomēr joprojām Latvijas finanšu sistēmā esot diezgan liels apjoms nerezidentu naudas. Tādēļ ilgtermiņā attīrīšanās nāktu par labu.

Tetere no valsts pārvaldes un tiesībsargājošām institūcijām vēlas skaidrojumus par turpmāko rīcības plānu. «Ja ir vakuums, radīsies informācija, kas aizpilda šo vakuumu,» sacīja «SEB bankas» vadītāja.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Rimšēvičs apsūdzības noraida.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») pagājušajā nedēļā paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. «ABLV Bank» pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu