Lai risinātu pašlaik aktuālos jautājumus saistībā ar Latvijas finanšu sistēmu, pašlaik nepieciešama profesionāla atbildīgo iestāžu, tajā skaitā tiesībsargu rīcība, uzsver Saeimas opozīcijas pārstāvji.
Opozīcija saistībā ar finanšu sistēmas situāciju gaida profesionālu atbildīgo institūciju darbu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Opozīcijas politiķi ir atturīgi komentāros par to, vai amats jāsaglabā Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvicam, pret kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu par iespējamu kukuļņemšanu.
Latvijas finanšu sektorā izveidojusies situācija liecina, ka pārraudzība pār finanšu institūcijām ir bijusi nepietiekama, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Politiķe norādīja, ka pašlaik primāri atbildīgajām iestādēm ir jārisina iespējamie apdraudējumi finanšu sektorā un jāsadarbojas situācijas normalizēšanai.
Vaicāta par atbildīgajiem par izveidojušos situāciju, Kleinberga akcentēja, ka situācijā, kad notikumi mainās «pa stundām, ne dienām», prioritāri ir strādāt pie problēmu atrisināšanas. Pēc steidzamāko jautājumu atrisināšanas nākotnē tiks runāts arī par konkrētu personāliju lomu šajos procesos, norādīja politiķe. Viņa akcentēja, ka atbildīgajām institūcijām bija jāreaģē daudz ātrāk, jo tikai tagad var redzēt, ka tās beidzot cenšas sadarboties.
LRA frakcijas vadītāja norādīja, ka opozīcijas informācijas avots ir masu medijos sniegtās ziņas. Politiskais spēks vērtē situācijas attīstību, taču ierobežotas informācijas apstākļos sniegt viennozīmīgu vērtējumu būtu pārdroši, skaidroja Kleinberga. Deputāte piebilda, ka valstī šajā jautājumā ir neskaidrība, kas nav vērtējama kā normāla situācija.
Politiķe atturējās komentēt jautājumu par Rimšēviča tālāko atrašanos Latvijas Bankas prezidenta amatā, jo neesot pieejama visa informācija par attiecīgo situāciju, tāpat likumā trūkst impīčmenta jeb atbrīvošanas no amata regulējuma.
Partijas «No sirds Latvijai» līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA norādīja, ka pašreizējā situācijā tiesībsargājošajām iestādēm ir iespēja parādīt, ka tās strādā neatkarīgi un profesionāli, lai sabiedrība būtu pārliecināta, ka tās nav ietekmējamas. Politiķe norādīja, ka sīkāki komentāri par situāciju Latvijas finanšu sektorā būtu vērtējami kā spekulācijas, ņemot vērā, ka pašlaik nav pieejama pilnīga informācija.
Atbildīgajām iestādēm, tostarp Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kurai jābūt pilnībā informētai par situāciju bankā, jāsniedz skaidrojums sabiedrībai par notiekošo, lai neveidotos nevajadzīga ažiotāža, uzsvēra Sudraba.
Politiķe tāpat akcentēja, ka Latvijā cilvēkus satrauc arī citi būtiski jautājumi, tostarp elektrības cenu celšanās un nekustamā īpašuma nodokļa rēķini. Sudraba norādīja, ka pašreizējām aktualitātēm nevajadzētu aizēnot citu iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanu.
Vaicāta par to, kā būtu jārīkojas attiecībā uz Rimšēviča tālāku atrašanos Latvijas Bankas prezidenta amatā, Sudraba uzsvēra: kamēr nav notiesājoša sprieduma, nevienu nevar pasludināt par vainīgu. Līdz tam no katras personas paša godaprāta ir atkarīgs, kā tālāk rīkoties, norādīja politiķe.
Līdzīgi partijas «Saskaņas» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs bija atturīgs jautājumā par Rimšēviču, norādot uz divām iespējām - vai nu valdība Latvijas Bankas prezidentu cenšoties pataisīt par grēkāzi, vai arī viņš tāds esot.
Jau vēstīts, ka Urbanovičs norādījis, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem gan saistībā ar problēmām finanšu sektorā, gan citās jomās, tādēļ viņam ir jāatkāpjas no amata.
Kā ziņots, Rimšēvics paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpsies no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar «ABLV Bank» un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV «FinCEN» iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat «ABLV Bank» vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām, norāda «FinCen».
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.