«ABLV Bank» valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un vietnieks Vadims Reinfelds preses konferencē informēja, ka banka ir daļēji atjaunojusi darbību un no valdes locekļa amata ir atkāpies Aleksandrs Pāže.
ABLV banka sagatavojusi darbības plānu maksājumu ierobežojumu atcelšanai; no amata atkāpies Pāže
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No «ABLV Bank» valdes locekļa amata atkāpies Aleksandrs Pāže, tas esot bijis viņa paša lēmums, sacīja Ernests Bernis. Pāže attiecīgo jomu bankā vadīja vairāk nekā 15 gadus, izveidojot vienu no spēcīgākajām komandām, taču turpmāk viņa klātbūtne valdē apgrūtinātu tālākos pārbaužu procesus.
««FinCEN» [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas] ziņojums ir šoks ne tikai viņam, bet arī visai bankai. [..] Būtu grūti turpināt vadīt šo jomu. Viņa klātbūtne valdē apgrūtinātu arī visus tālākos pārbaužu procesus,» teica Bernis, piebilstot, ka Pāžes lēmums atstāt darbu valdē bija pareizs un arī nepieciešams.
«Esmu pārliecināts, ka mana darbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas kontroles jomā ir bijusi atbilstoša likuma prasībām un labākajai starptautiskajai praksei. «ABLV Bank» ir veikusi milzīgu darbu, lai ievērotu visas starptautiskās tiesību normas un prasības, kas attiecas uz šo jomu. Uzskatu, ka, ievērojot sarežģīto situāciju un nepieciešamību radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus bankas darbības stabilizēšanai, no labas korporatīvās pārvaldības un morāles viedokļa šobrīd nevaru turpināt pildīt valdes locekļa amata pienākumus, tāpēc lūdzu pieņemt manu paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu,» iesniegumā par atkāpšanos no amata norādījis Pāže.
«Darbs notiek 20 stundas dienā, paveikts ir daudz – mums izdevās pārdot ievērojamu daļu no vērtspapīru portfeļa, un sakarā ar to mēs veidojam būtiskas brīvas naudas rezerves. Mūsu klientu lojalitāte un uzticēšanās ir neticama – trīs dienās saņemti vairāk nekā tūkstotis klientu pieteikumu par depozītu noguldīšanu vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtībā,» teica Bernis.
Kapitāla pietiekamība ir augstā līmenī. Likviditātes līmenis pārsniedz noteikto. Mūsu kredītportfelis ir kvalitatīvs un ienesīgs, viņš piebilda.
Pašlaik no regulatora tiek gaidīts lēmums par maksājumu ierobežojumu atcelšanu.
«Svarīgi arī tas, ka, neskatoties uz grūtībām, bankas komanda strādā, lai bankas darbība tiktu stabilizēta. Vēl viena svarīga lieta – vakar saņēmu iesniegumu par bankas valdes locekļa Aleksandra Pāžes atkāpšanos no amata, tā bija viņa paša iniciatīva, un publiski gribu pateikt paldies par ieguldīto darbu,» klāstīja Bernis.
«Mēs nekad neesam devuši kukuļus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tikām apzināti nomelnoti. Ir iesniegts iesniegums iestādēm, lai viņi pārbauda mums zināmus faktus. Manuprāt, pret banku negodprātīgas rīcības dēļ tika izvērta ilgstoša, kaitniecīga rīcība un ārvalstu iestāžu tīša maldināšana,» teica Bernis.
Viņš gan neprecizēja, kas tieši pret banku izvērsis šo kaitniecisko rīcību.
Neesot arī informācijas, ka kāds no Latvijas sniedzis nepatiesu informāciju ASV iestādēm. Vienlaikus banka pati veicot pārbaudi par ASV ziņojumā teikto un jau pašlaik nevarot rast apstiprinājumu vairākiem tajā norādītajiem faktiem.
Kaut vai tam, ka no bankas puses ir doti kukuļi, piemetināja Bernis.
Bankas vadība norāda, ka ir izstrādāts plašs plāns. Tāpat tiek plānots veikt neatkarīgu pārbaudi, pārskatīt jautājumus, kā atbilstības jomā tiek pieņemti lēmumi, kā arī veikt auditu. «Atbilstoši prasībām atkārtoti veiksim auditu,» norāda bankas pārstāvji.
Tiks strādāts, lai stiprinātu iekšējās kontroles funkcijas.
«ABLV Bank» ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai. «Mūsu iekšējais uzskats un pozīcija - jā, mēs esam gatavi,» teica Bernis, atbildot uz jautājumu, vai banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai.
Viņš preses konferencē norādīja, ka bankā ir paveikts daudz, tostarp «ABLV Bank» ir izdevies pārdot būtisku daļu no vērtspapīru portfeļa, tādējādi izveidojot būtiskas brīvas naudas rezerves.
Viņš arī uzsvēra, ka «ABLV Bank» šobrīd ir viena no labāk kapitalizētajām bankām Latvijā - bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 21,6%, kamēr minimālā prasība ir 13,75%. Savukārt likviditātes rādītājs ir 78,5%, kamēr minimālā prasība ir 55%.
Bernis piebilda, ka arī «ABLV Bank» kredītportfelis, kas ir tuvu vienam miljardam eiro, ir kvalitatīvs un ienesīgs.
Tāpat Bernis informēja, ka banka ir izstrādājusi plānu turpmākajai darbībai un šobrīd tiek gaidīts regulatora lēmums.
«Mēs darām visu, lai nodrošinātu bankas stabilitāti un atjaunotu maksājumus,» pauda Bernis, atzīmējot, ka banka turpina arī strādāt, lai nodrošinātu lielāku piekļuvi tai piederošajiem līdzekļiem.
Jau vēstīts, ka ar mērķi panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu otrdien, 20.februārī, «ABLV Bank» pārstāvji Eiropas Centrālās bankas vadībai prezentēja jauno bankas situācijas stabilizācijas plānu. Šo plānu bija plānots prezentēt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.
«ABLV Bank» pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.