Komercbankas «ABLV Bank» likvidācija valstij varētu izmaksāt apmēram 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja domnīcas «Certus» direktors Vjačeslavs Dombrovskis.
«Certus» direktors: «ABLV Bank» likvidācija valstij varētu maksāt 0,8% no IKP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To Dombrovskis secinājis, ņemot vērā Latvijas Bankas datus par finanšu nozari 2016.gadā, auditorkompānijas «Deloitte» pērn veikto novērtējumu par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu IKP un nodarbinātībai, kā arī Eiropas Savienības statistikas biroja «Eurostat» datus.
Pirmkārt esot jāatbild uz jautājumu, vai kāda no citām Latvijas komercbankām varētu pārņemt «ABLV Bank» biznesu, proti, vai bankas bizness ir aizstājams.
«Visticamāk, atbilde uz šo jautājumu ir «nē», jo pēc sava biznesa modeļa «ABLV Bank» ir finanšu pakalpojumu eksportētājs. Ņemot vērā pasaules tendences un triecienu Latvijas finanšu sektora reputācijai, var prognozēt, ka diez vai citas Latvijas bankas spēs pārņemt «ABLV Bank» starptautiskus klientus,» sacīja «Certus» direktors.
Viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas datiem, finanšu pakalpojumu eksports 2016.gadā Latvijā bija 446 miljoni eiro, bet «ABLV Bank» eksportēto pakalpojumu apjoms precīzi nav zināms. Tomēr ir loģiski pieņemt, ka finanšu pakalpojumu eksports ir tieši proporcionāls nerezidentu noguldījumu apjomam, līdz ar to «ABLV Bank» pārziņā varētu būt apmēram trešdaļa (33,7%) no visiem nerezidentu depozītiem, skaidroja Dombrovskis. Tādejādi «ABLV Bank» finanšu pakalpojumu eksports 2016.gadā varētu būt ap 150 miljoniem eiro.
Viņš sacīja, ka atbilstoši auditorkompānijas «Deloitte» pērn veiktajam novērtējumam par starptautisko klientu (nerezidentu) segmenta pienesumu IKP un nodarbinātībai, tika aplēsts, ka sektora tiešais efekts uz IKP 2016.gadā bija 1,01%. Tomēr «Certus» direktors uzsvēra, ka tam jāpieskaita klāt tā saucamais «multiplikatora efekts». Līdz ar to, izmantojot «Eurostat» aprēķināto multiplikatoru, tiek aplēsts ka starptautisko klientu segmenta kopējais efekts uz Latvijas IKP 2016.gadā bija 2,37% jeb 592,4 miljoni eiro.
«Pieņemot, ka «ABLV Bank» ir apmēram trešdaļa no šīs nozares, var secināt, ka bankas likvidācijas varētu maksāt apmēram 0,8% no IKP,» atzina Dombrovskis.
Savukārt vērtējot ietekmi uz darba tirgu, «Certus» direktors norādīja, ka saskaņā ar «ABLV Bank» sniegto informāciju banka nodarbina 970 cilvēkus. Tomēr, izmantojot «Eurostat» multiplikatoru finanšu nozarei, Dombrovskis secinājis, ka «ABLV Bank» likvidācijas rezultātā kopumā tiks pazaudētas 2280 darba vietas.
Viņš uzsvēra, ka šie aprēķini balstās uz 2016.gada datiem un pieņēmumiem par «ABLV Bank» lomu finanšu pakalpojumu eksportā.
«Latvijas Bankai ir pieejami precīzi dati, un tā neapšaubāmi spēj labāk novērtēt «ABLV Bank» likvidācijas sekas Latvijas tautsaimniecībai,» sacīja Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, «ABLV Bank» ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.
Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru sapulces ievēlēts likvidators.
«ABLV Bank» otrdien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti likvidatori.
Kā ziņots, ka 23.februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt likvidācijas procesu, kas jāīsteno atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.
FKTK, izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku noteica «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK, ņemot vērā, ka ECB nav devusi instrukciju atcelt noteiktos maksājumu ierobežojumus, nolēma, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Lai gan FKTK apgalvoja, ka bankas likvidācija ir tikai viens no variantiem, «ABLV Bank» jau uzreiz pēc FKTK lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos atzina, ka tas pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. FKTK lēmumu «ABLV Bank» saistīja ar politiskiem apsvērumiem.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Banka pārmetumus noliedz.
Bankā iepriekš uzsvēra, ka tās aktīvu apjoms ir pietiekams, lai visu klientu un kreditoru prasības tiktu apmierinātas. Visi noguldījumi, kas garantēti Noguldījumu garantiju likumā, tiks izmaksāti ar «ABLV Bank» līdzekļiem.
«ABLV Bank» kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro, liecina bankas publiskotā bilance.
Tādejādi «ABLV Bank» pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par «ABLV Bank» darbības turpināšanu. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka «ABLV Bank» aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
Kredītos «ABLV Bank» 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro. Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad «ABLV Bank» noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.