Latvijas ekonomika ir pietiekami spēcīga un spēs kompensēt kritumu finanšu sektorā, informēja «Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece.
«Swedbank»: Ekonomika ir gana spēcīga, lai tiktu galā ar finanšu sektora izaicinājumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka šis gads ir iesācies ar lielu triecienu Latvijas finanšu sektora reputācijai, tomēr pašreiz ietekme gan uz ekonomiku, gan uz valsts budžetu izskatās pavisam neliela. Iespējams, ka «Swedbank» šī brīža iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018.gadam no 4,2% būtu jāpavelk nedaudz zem 4%, kas joprojām ir uzskatāma par strauju izaugsmi, sacīja Buceniece.
«Nerezidentu noguldījumu kritums negatīvi ietekmēs finanšu un apdrošināšanas sektora pienesumu ekonomikas izaugsmei. Iespējams, netiks īstenoti atsevišķi būvniecības projekti, kā arī nedaudz pieaugs darba meklētāju skaits, ko gan silstošais darba tirgus spēs diezgan ātri absorbēt. Ietekme uz investoru sentimentu un jaunām ārvalstu investīcijām Latvijā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi Latvija tiks galā ar reputācijas krīzi,» skaidroja «Swedbank» ekonomiste.
Buceniece norādīja, ka lielākās reitingu aģentūras ir pateikušas, ka Latvijas valsts reitingu nemazinās, proti, valsts parāda refinansēšanas izmaksām nevajadzētu pieaugt. Šobrīd izskatās, ka pārējā ekonomika ir gana spēcīga un spēs kompensēt kritumu finanšu sektorā, gluži tāpat kā pērn.
«Mūsu tirdzniecības partneru ekonomikas joprojām spēji augs, radot iespējas eksportētājiem - tātad arī šogad varam sagaidīt labu kāpumu apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu projekti un jau augstā jaudu noslodze veicinās investīciju kāpumu, kas būs jūtams arī būvniecības apjomu pieaugumā. Savukārt iedzīvotāju ienākumu kāpums veicinās patēriņa pieaugumu, kas palīdzēs audzēt tirgotāju pārdošanas apjomus. Janvārī mazumtirgotāju ražošanas apjomi palielinājās par spējiem 7,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri,» sacīja Buceniece.
Pagājušā gada ekonomikas izaugsme bija ne vien jaudīga, bet arī plaša, uzsvēra ekonomiste. IKP palielinājās par 4,5%, kas bija pēdējo sešu gadu laikā straujākais izaugsmes temps. Ekonomikas apjoms ir beidzot atgriezies pirms krīzes līmenī, bet tam bija vajadzīgi veseli desmit gadi. Atšķirībā no 2007.gada gan ekonomikas izaugsme, gan struktūra šobrīd ir daudz sabalansētāka, un pārkaršana ekonomikā kopumā nav vērojama. Izaugsmi nodrošina gan eksporta, gan investīciju, gan patēriņa kāpums, skaidroja «Swedbank» ekonomiste.
Viņa informēja, ka pērn auga visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas sektoru, kur pievienotā vērtība samazinājās par turpat 17%. Kritums daļēji skaidrojams ar nerezidentu segmenta samazināšanos, tomēr vēl viens būtisks faktors bija negatīvs bāzes efekts no 2016.gada, kad notika vienreizējs «VISA Europe» daļu pārdošanas darījums, kas 2016.gadā būtiski palielināja banku sektora peļņu un finanšu sektora pievienoto vērtību.
Visstraujāk augošais sektors pērn bija būvniecība (pieaugums par 19%), kas atguvās no gadu agrāk pieredzētās lejupslīdes un kam darba apjomu pieaugumu sagādāja gan ES fondu, gan arī privātā sektora projekti. Likumsakarīgi atguvās arī investīciju aktivitāte (pieaugums par 16%), kam papildu stimulu deva «airBaltic» jaunu lidmašīnu iegāde. Būtisku devumu ekonomikas izaugsmē sagādāja arī apstrādes rūpniecība, transporta un uzglabāšanas nozare, kā arī tirdzniecība, kas atspoguļojās arī eksporta un patēriņa pieaugumā, informēja Buceniece.