Latvijā un Lietuvā tēriņi aizsardzībai veido 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Igaunijā šis finansējums sasniedz 2,4%, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2016.gadu.
«Eurostat»: Baltijas valstīs izdevumi aizsardzībai lielāki nekā ES vidēji
Igaunijā finansējums aizsardzībai ir arī lielākais starp ES dalībvalstīm. Tai seko Grieķija (2,1% no IKP), Lielbritānija (2%) un Francija (1,8%).
Tāds pats tēriņu apjoms aizsardzībai kā Latvijā un Lietuvā ir arī Polijā.
Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā (0,4%), kā arī Maltā un Austrijā (0,6%).
ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2016.gadā bija 1,3% no IKP.
Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 4,4% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 4,6%, bet Igaunijā - 6%.
Lielāks finansējums aizsardzībai, ņemot vērā attiecību pret kopējo izdevumu apjomu, nekā Lietuvā un Latvijā bijis Lielbritānijā - 4,8%. Aiz Baltijas valstīm seko Grieķija (4,3% no kopējiem valsts izdevumiem), Polija un Kipra (abās valstīs 3,9%), Francija (3,2%) un Bulgārija (3,1%), bet zemākais apjoms bijis Luksemburgā (1%) un Īrijā (1,1%).
ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu 2016.gadā bija 2,9%.