Ģenerālprokurors: Latvijā nav finanšu sektora lielumam atbilstošu kontroles mehānismu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijā nav finanšu sektora lielumam atbilstošu kontroles mehānismu, pārliecināts ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» izteicās, ka līdz ar ASV paziņojumiem «sarkanā kartīte ir parādīta valstij kopumā». «Jautājums, vai atbilstoši finanšu sektora lielumam ir izveidoti kontroles mehānismi. Es teikšu, ka nē,» norādīja Kalnmeiers.

Viņš uzsvēra, ka prokurori neuzrauga banku darbību. Tāpat arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienesta) neveic banku uzraudzību. Tomēr tas saņem ziņojumus no subjektiem, tajā skaitā banku ziņojumi veido aptuveni 65%, sacīja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers uzskata, ka Kontroles dienests Viestura Burkāna vadībā ir strādājis atbilstoši savā rīcībā esošajiem resursiem. «Faktiski varam runāt par to, ka adekvāts atbalsts ir saņemts, sākot no pēdējās valdības,» norādīja ģenerālprokurors, piebilstot, ka nepiekrīt apgalvojumam par šo dienestu kā tikai statistikas uzskaites biroju.

Viņš atzīmēja, ka 2017.gadā Kontroles dienests saņēma 18 000 ziņojumus, kamēr tajā strādāja 35 cilvēki, no kuriem trīs bija attaisnotā prombūtnē.

Kalnmeiers arī norādīja, ka Kontroles dienestā, piemēram, jaunākais analītiķis saņem 800 eiro atalgojumu pirms nodokļu nomaksas, bet darījumu analītiķis - 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu