Latvijas bankām pusgada laikā būtu jāpārstāj apkalpot tā dēvētās čaulas kompānijas, par kuru izcelsmi nav skaidrības un kuri bieži vien tiek izmantoti naudas atmazgāšanas shēmās, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.
Viņš informēja, ka FKTK, pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska lūguma, ir sagatavojusi un Finanšu ministrijai iesniegusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projektu, kurā piedāvāts vērtēt iespēju aizliegt bankām darbības ar čaulas kompānijām. «Tas tomēr mūsu finanšu tirgum ir vislielākais drauds,» sacīja Putniņš.
Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka FKTK piedāvājums ir pusgada laikā bankām pārtraukt darbu ar čaulas kompānijām, taču pārejas periods varētu arī tikt noteikts garāks, piemēram, astoņi vai desmit mēneši.
«Tagad mums ir [noguldījumu portfelī nerezidenti veido] apmēram 35%, bet jāorientējas pēc mūsu kaimiņiem, kā mēs parasti darām. Lietuvā šis cipars ir apmēram 3%, Igaunijā - apmēram 12%. Es saprotu, ka arī igauņu viedoklis ir šo skaitli lēnā garā mazināt. Tad apmēram, kaut kur starp šiem skaitļiem mēs atrodam sevi,» teica Putniņš.
FKTK vadītājs norādīja, ka pilnīga attiekšanās no sadarbības ar čaulas kompānijām nenozīmēs, ka Latvijas bankās vairs nebūs nerezidentu noguldījumu. Pēc viņa teiktā, bankām pārtraucot sadarbību ar čaulas uzņēmumiem, nerezidentu noguldījumu apmērs varētu samazināties par 4-5 miljardiem eiro.
«Ja mēs to nedarīsim, mēs nonāksim aizvien lielākā izolācijā,» uzsvēra Putniņš.
Viņš minēja, ka, nerīkojoties, problēmas var skar arī citas sfēras. «Ja mēs nerīkosimies pēc tā plāna, kāds šobrīd valstī ir iezīmējies [..], tad sekos izolācija, kas var skar arī citas sfēras - gan valūtas, gan arī vērtspapīru sfēru un tā tālāk. Nemaz nerunājot par reputāciju,» sacīja FKTK vadītājs.
Putniņš piebilda, ka Latvijā ir desmit uz nerezidentus apkalpošanu orientētas bankas. «Viss ir pašu baņķieru rokās. Ir iespēja pārorientēties, meklēt jaunas biznesa nišas. Mēs jau esam ar bankām sākuši šo uzraudzības dialogu, iezīmējot jauno virzienu uz kuru būtu jāvirzās. Divu nedēļu laikā mēs gaidām bankas atpakaļ jau ar pirmajiem uzmetumiem jaunajām biznesa stratēģijām,» viņš sacīja.
FKTK vadītājs pieļāva iespēju, ka tādējādi, kāda banka varētu arī aiziet no tirgus. «Droši vien, kāds izlems no tirgus aiziet, droši vien, kāds izlems palikt maksājumu biznesā, bet nu jau citā statusā. Kāds izlems savu banku samazināt, saprotot, ka nerezidentu bizness lielā mērā ir pagātne Latvijai, un tādā jau samazinātā apmērā strādās. Noteikti būs kādas bankas, kas izdomās apvienoties. Var būt arī kādas portfeļa pārejas un tā tālāk. Reorganizāciju iespēju ir ļoti daudz,» viņš sacīja.
Iepriekš Putniņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs ir ap 5%. «Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz. Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem,» teica Putniņš.
