Latvija turpinās pastāvēt uz vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, neraugoties uz vairums lielo ES dalībvalstu noliedzošo attieksmi pret šo priekšlikumu, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
«Mēs negrasāmies atkāpties no šīs prasības,» uzsvēra, Dūklavs. Zemkopības ministrs piebilda, ka ir pagājuši 14 gadi kopš Latvija ir ES dalībvalsts un šo gadu laikā lauksaimniecības nozarē ir panākts milzīgs progress, tāpēc tiešo maksājumu piešķiršanas kritēriji ir jāpārskata.
Vienlaikus viņš atzina, ka, ņemot vērā ierobežotos ES budžeta līdzekļus, nav pārliecības, ka tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm izdosies panākt. Tomēr Latvija uz šo prasību turpinās pastāvēt.
Dūklavs arī uzsvēra, ka Latvija kategoriski iebilst pret to, ka tiešie maksājumi tiktu līdzfinansēti no nacionālajiem budžetiem. «Mēs kategoriski pret to iebilstam, mums nav tādas naudas,» sacīja Dūklavs.
ZM valsts sekretāre Dace Lucaua sēdē atgādināja, ka 13.martā trīs Baltijas valstis un Polija parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā pausts četru valstu viedoklis par EK paziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne», tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus, par ko Baltijas valstu un Polijas pārstāvji 19.martā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē informēja dalībvalstis.
Pēc viņas teiktā, lielās ES dalībvalstis, kā piemēram, Grieķija un Francija ir noskaņotas no EK paziņojuma izņemt punktu par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. «Gala cīņai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu liela optimisma nav, jo lielās valstis, kas pamatā ir maksātājas, iestājas pret šo punktu. Tomēr padevušies neesam,» uzsvēra Lucaua.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Baltijas valstu un Polijas pārstāvji 19.martā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē informēja dalībvalstis un EK par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas kopīgo nostāju un prasību pēc 2020.gada izlīdzināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Minētā prasība izvirzīta, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijas valstu un Polijas lauksaimniekiem ar citu ES dalībvalstu zemniekiem.
Latvija ministru padomē stingri uzstāja, ka dokumenta tekstā ir nepārprotami jānorāda, ka pēc 2020. gada tiešie maksājumi ES ir jāizlīdzina. Tomēr pašreizējās ES Padomes prezidējošās valsts - Bulgārijas - sagatavotais padomes secinājumu teksts atzina tikai dalībvalstu atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā un nepiedāvāja konkrētu plānu tiešo maksājumu izlīdzināšanai. Tāpēc padomes secinājumu teksts netika apstiprināts, jo Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Slovākija balsoja pret to.
Dūklavs, Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Makausks un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels šogad 13.martā parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par EK paziņojumu «Pārtikas un lauksaimniecības nākotne», tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp ES dalībvalstīm.
