ASV prezidenta Donalda Trampa ieplānotajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam nevajadzētu būtiski ietekmēt globālo ekonomiku, aģentūrai LETA norādīja aptaujātie eksperti.
ASV ieplānotajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam nevajadzētu būtiski ietekmēt globālo ekonomiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vēstīts, ka Tramps parakstīja rīkojumu par 25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un 10% tarifa piemērošanu alumīnija importam, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) un citu sabiedroto atkārtotiem brīdinājumiem, ka šie tarifi var izraisīt tirdzniecības karu.
«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka protekcionisma gars patlaban ir ļoti dzīvs un tā pievilcīgums sabiedrības acīs ir augsts. Pēc viņa domām, tas var būt viens no tuvākā laika draudiem globālajai ekonomikai, taču šobrīd to nevajag pārspīlēt.
«Retorika no pusēm saasinās, taču rīcība līdz šim ir drīzāk simboliska. ASV solis šobrīd attiecas uz 2% no to kopējā eksporta un tam nevajadzētu būtiski mainīt pasaules izaugsmes un inflācijas apstākļus,» sacīja Gašpuitis.
Arī «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš pauda, ka ASV lēmums būtiski neietekmēs globālo ekonomiku. Tajā pašā laikā Strautiņš atzina, ka pagaidām nav zināms, kā šī situācija attīstīsies un kā uz ASV soli reaģēs citas valstis.
«Ja kāda cita valsts atbildēs ar pretpasākumiem, situācija var eskalēties, ko būs grūtāk kontrolēt. Katrā ziņā ASV lēmumam nav tik liela ietekme, lai izsistu no sliedēm pasaules ekonomiku, tajā pašā laikā satraucošāka ir šāda lēmuma netiešā ietekme,» uzsvēra «Luminor» ekonomists.
Tajā pašā laikā Gašpuitis norādīja, ka Ķīnas pretreakcija bijusi maiga, kas nozīmē, ka puses ir atvērtas dialogam tuvāko 45 dienu laikā. «Tas ir formalitātēm nepieciešamais laiks, kamēr notiks diskusijas. NAFTA dalībvalstis, ES, Austrālija, Koreja jau ir panākušas izņēmuma kārtu, kas mazina arī to pretreakcijas iespējas,» teica «SEB bankas» ekonomists. Viņš piebilda, ka tuvāko 45 dienu laikā diez vai būs lielāka skaidrība.
«Ķīna nav ieinteresēta pretstāvē, jo tā šajā cīņā zaudēs vairāk. Turklāt šonedēļ Ķīnas premjers solīja vairāk atvērtības rūpniecībā, mazināt importa tarifus un stiprināt intelektuālā īpašuma tiesības, kas pēc būtības ir arī Trampa neapmierinātības iemesli. Tāpat var pieņemt, ka Trampa retorika ir skaļāka par to, kāds beigās būs rezultāts. Tas var būt arī mērķis, lai stiprinātu savu ļodzīgo tēlu,» uzskata Gašpuitis.