Lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā jau līdz 61 gada vecumam, kas ir mazāk kā jau esošais un sagaidāmais pensionēšanās vecums, liecina «Swedbank» pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu un ieguldījumu paradumiem.
Pētījums: 59% iedzīvotāju vēlētos doties pensijā līdz 61 gada vecumam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» apdrošināšanas un investīcijas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls, atsaucoties uz bankas veiktā paaudžu pētījuma datiem, trešdien žurnālistus informēja, ka, lai arī vēlamais pensionēšanās vecums ir zemāks nekā esošais un sagaidāmais, Latvijā 61% iedzīvotāju vecumdienās vēlētos saņemt vidēji 877 eiro, bet vidējā no jauna piešķirtā pensija ir 336 eiro mēnesī. Apdrošināšanas un investīcijas jomas vadītājs uzsvēra, ka tas uzskatāmi parāda plaisu starp vēlmēm un realitāti.
Kopštāls arī norādīja, ka savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām aizvien ir nepietiekama, jo tos privātajos pensiju fondos veido aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
«Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā «penisonāram», kļūst tikai garāks,» stāstīja Kopštāls.
Viņš papildināja, ka arī OECD nesen kā publiskotajā atzinumā par Latvijas pensijas sistēmu norādīja, ka gados vecākie sabiedrības locekļi ir gandrīz pilnībā atkarīgi no valsts pabalstiem, kā rezultātā Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, ir ļoti augsts un divas reizes lielāks nekā OECD valstīm vidēji.
Pētījums arī liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vecumdienas nepietiekami iekļauj savā plānošanas horizontā. Pētījuma respondenti norādīja, ka patlaban tā vietā, lai novirzītu papildus brīvi pieejamos 20 līdz 50 eiro mēnesī, izvēlēsies ieguldīt kādā pirkumā.
Pētījuma dati norādīja, ka tieši ar šādu summu, sākot veidot uzkrājumu laicīgi, ir iespējams parūpēties par cienīgām vecumdienām. Tomēr tiem, kam šāda iespēja ir - tā dēvētā tūkstošgades paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 22 līdz 37 gadiem, 36% par vecumdienām šobrīd vispār nedomā, vai arī uzskata, ka turpinās strādāt un darboties savam priekam.
Jaunieši vecumā 18-21 gadiem apzinās, ka daļu no ienākumiem vecumdienās veidos pašu uzkrājumi, taču personīgo uzkrājumu nozīmi neizvēlas kā prioritāti, bet gan paļaujas valsts nodrošinātajām pensijām (39%), tūkstošgades un X-paaudze jeb iedzīvotāji 35-49 gadiem norāda, ka daļu no ienākumiem noteikti veidos arī darba alga (attiecīgi 29% un 39%), savukārt pēckara paaudze ar 72% pārliecību paļaujas uz valsts pensiju.
Vienlaikus pētījumā secināja, ka lielākā daļa jeb 34% Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai, svārstīgu finansiālā situāciju norādīja 20%, stabili jūtas 28%, bet 18% finansiālais stāvoklis vērtējams kā veselīgs un spējīgs novirzīt brīvos līdzekļus savam pensiju fondam.
Latvijā ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.