Banku analītiķi: Latvijas apstrādes rūpniecībai šis gads varētu būt ļoti labas izaugsmes gads

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens /LETA

Latvijas apstrādes rūpniecībai šis gads varētu būt ļoti labas izaugsmes gads, atzina banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi februārī.

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai LETA sacīja, ka februārī apstrādes rūpniecības izaugsme atkal paātrinājās - salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri tiks saražots par 7,3% vairāk. Šo izaugsmi palīdzēja nodrošināt pieklājīgs kāpums kokrūpniecībā (par 5,7%), kā arī straujā izaugsme vairākās mazākās nozarēs, piemēram, ķīmisko vielu ražošanā (40%), elektrisko iekārtu ražošanā (34%), automobiļu un piekabju ražošanā (32%). Kritumi bija vien datoru un elektronikas ražošanā, kur svārstīgums ir ierasta lieta, kā arī dzērienu ražošanā un iekārtu un ierīču remontā.

«Kopumā, pēc nedaudz lēnāka gada starta, apstrādes rūpniecība atkal priecē. Galvenokārt strauju izaugsmi veicina augošs ārējais pieprasījums, jo nu jau turpat divas trešdaļas no saražotā mēs eksportējam,» sacīja Strašuna, piebilstot, ka, piemēram, 2008.gadā eksports veidoja pusi no apstrādes rūpniecības apgrozījuma.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka arī apgrozījums vietējā tirgū februārī auga līdzīgiem tempiem.

«Domājams, ka apstrādes rūpniecības izaugsme pakāpeniski palēnināsies. Pirmkārt, šķiet, ka izaugsme Eiropā, lai arī vēl arvien strauja, tomēr sāk bremzēties. Piemēram, iepirkumu menedžeru indekss eirozonas rūpniecībā mazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, lai arī joprojām norāda uz izaugsmi. Otrkārt, pieaug arī iekšējie ierobežojumi, gan ražošanas jaudu ziņā, gan darbaspēku ziņā. Diemžēl investējam vēl arvien par maz,» pauda Strašuna.

Savukārt bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm, kā arī pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Viņš atzīmēja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apmēri auguši par 8,7%, kas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un būtiski pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme bijusi enerģētikai, kur auksto laika apstākļu dēļ ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apmēri auguši par 7,3%.

«Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apmēri februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu,» klāstīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš minēja, ka apstrādes rūpniecības pieaugumu februārī uz leju pavilka dzērienu ražošana (-9%) un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošana (-11,4%), kā arī nelielais pieaugums pārtikas ražošanā (+0,9%). Dzērienu ražošanu februārī, iespējams, jau ietekmējis martā gaidāmais akcīzes likmju kāpums alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt datoru un optisko iekārtu ražošana vairākus gadus pēc kārtas ir augusi ar divciparu skaitli, un ražošanas apmēru stabilizēšanās šajā nozarē nav nekas negaidīts.

«Skatoties uz pirmo divu mēnešu rezultātiem apstrādes rūpniecības jādomā, ka nozare arī šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Vietējo ražotāju noskaņojums joprojām ir pozitīvs un ārējais pieprasījums stabili aug. Janvārī pasaules tirdzniecība dolāru izteiksmē augusi par +16,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir lielākais pieaugums kopš 2011.gada. Tā ir ļoti laba ziņa mūsu ražotājiem, jo aptuveni divas trešdaļas no saražotā tiek eksportēts. Papildus tam pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal sākušas augt investīcijas apstrādes rūpniecībā. Pērnā gada pēdējā ceturksnī tās palielinājušās par 21,2% un tas būtiski mazina risku, ka atsevišķos rūpniecības segmentos šogad varētu pietrūkt ražošanas kapacitātes,» sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš minēja, ka pēdējos mēnešos ne visi signāli ir tikai pozitīvā virzienā. Februārī nedaudz negaidīti sabremzējies rūpniecības izaugsme Igaunijā un Lietuvā, un kopš gada sākuma pasliktinājies ražotāju noskaņojums Eiropā, kā arī atsevišķās Āzijas valstīs. Lai gan noskaņojuma rādītāji kopumā joprojām ļoti labā līmenī, tomēr to kritums, visticamāk, liecina par pieaugošajiem protekcionisma un pasaules tirdzniecības ierobežojumu riskiem. «Šobrīd šīs tendences Latviju tiešā veidā neskar, jo galvenais mūsu eksporta noieta tirgus ir Eiropas Savienība (ES) un ASV nesen piemērotie tarifi tērauda, kā arī alumīnija izstrādājumu importam uz ES šobrīd netiek attiecināti. Tomēr šie tarifi nav labs signāls un to paplašināšana varētu ietekmē arī Latviju. Mūsu ekonomika ir ļoti atkarīga no tirdzniecības ar citām valstīm un jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES kopējo ekonomikas attīstību, un to sajustu arī uzņēmēji Latvijā. Vienlaikus gan par apstrādes rūpniecības perspektīvām 2018.gadā šobrīd esmu pietiekami optimistisks un, ja vien pasaules līmenī nesākas būtiski tirdzniecības ierobežojumi, tad Latvijas apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par 5-7%,» sacīja bankas «Citadele» ekonomists.

Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzina, ka šā gada pirmo divu mēnešu dati apstiprina, ka rūpniecība arī šogad būs svarīgākā ekonomikas izaugsmes virzītāja. Tās devums ir jo īpaši svarīgs brīdī, kad pakalpojumu eksporta nozarēm klājas visādi - dažām ļoti labi, dažām ne gluži.

«Zīmējot rūpniecības attīstības ainu ar ļoti plašiem vilcieniem, šā gada pirmajos divos mēnešos veidojas līdzīga aina kā pērn. Ar krasiem kontrastiem starp strauji augošajām vidējo un augsto tehnoloģiju nozarēm (mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmija un farmācija) un lēnāk augošajām tradicionālajām nozarēm (pārtikas un koksnes pārstrāde). Taču nianses mainās,» teica Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka vēl līdz nesenai pagātnei sabiedrība maz apzinājās mašīnbūves lomu ekonomikas attīstībā, bet pamazām tas tiek labots. Vēl daudz neizmantotu iespēju šajā ziņā ir citai nozarei ar spēju ļoti strauji attīstīties - ķīmijas rūpniecībai. Tās ražošanas apjoms janvārī un februārī gada laikā auga par 33,4%, bet februārī pat par 40,3%. Šī ir viena no nozarēm, kurai ļoti palīdz pieprasījuma kāpums celtniecībā. Taču īpaši strauji attīstīties tai palīdz līdz šim neizmantotais zināšanu, prasmju un tirgus potenciāls. Līdzīgi kā mašīnbūve, šī ir nozare, kura PSRS laikā bija ļoti liela, pēc tam saruka līdz sīkražošanas izmēram, bet tagad atkal apliecina savu vēsturisko potenciālu.

Strautiņš piebilda, ka atšķirībā no mašīnbūves, ķīmijas nozarē daudz lielāku lomu spēlē vietējiem investoriem piederoši uzņēmumi. «Ļoti spilgti medijos ir izstāstīts kosmētikas ražotāju stāsts, kas ir dinamiska, kaut pagaidām samērā neliela apakšnozare. Ķīmijas nozarē ir uzņēmumi, kuru nosaukumi varbūt nav mājsaimniecēm zināmi, bet kuru apgrozījuma dati ir krietni iespaidīgāki. Dobelē un Valmiermuižā strādājošais «Tenapors» Latvijas mērogiem jau ir diezgan liels uzņēmums, kas plāno apgrozījumu līdz 2020.gadam kāpināt līdz 40 miljoniem eiro. Tā produktu nav izdevīgi pārvadāt lielos attālumos, kas sniedz vietējam ražotājam nozīmīgas konkurētspējas priekšrocības. Līdzīgi kā ķīmijas nozarei kopumā, nozīmīgs tā tirgus ir celtniecība, kā arī iepakojuma materiālu ražošana, pieprasījums pēc kuriem likumsakarīgi aug, attīstoties rūpniecībai kopumā,» viņš klāstīja.

Tāpat Strautiņš teica, ka pieejamā informācija par mašīnbūves uzņēmumu plāniem vēsta, ka ļoti straujais kāpums auto daļu ražošanā (+33,7% gada laikā janvārī un februārī) un elektrisko iekārtu ražošanā (23,8%) nav nejaušība. Auto daļu ražošanā straujš kāpums gaidāms vismaz līdz 2020.gadam, ko nodrošinās, piemēram «AKG Termotechnik» ražošanas izvēršana bijušajā «Amoplant» rūpnīcā. Pēc minstināšanās janvārī pie pērnajam gadam raksturīga izaugsmes tempa atgriezās metālapstrāde, ražošanu salīdzinājumā ar pērno februāri kāpinot par 16,8%. «Kamēr šādā tempā augs celtniecība un mašīnbūve, nozarei darbs būs nodrošināts,» viņš piebilda.

Pēc viņa teiktā, tradicionālo nozaru izaugsmes temps nebūs ļoti straujš, bet to devums ekonomikā joprojām ir ļoti liels un ir svarīgi, lai tām klātos labi.

«Bija jau sagaidāms, ka, sasalstot izmirkušajai mežu zemei, februārī uzlabosies kokapstrādes apgāde ar izejmateriāliem, kas atspoguļojas ražošanas apmēra pieaugumā februārī par 5,7% gada laikā. Pārmērīgā mitruma problēma mežos gan var par sevi atgādināt, zemei atkūstot, taču vismaz šobrīd koku laukumi ir piepildīti. Ražošanas kāpums vidēji pirmajos divos mēnešos pārtikas pārstrādē bija 2,1%, ļoti līdzīgs kokapstrādes rādītājam (2,3%). Pārtikas ražošanā ir sektori, kuri attīstās ļoti sekmīgi. Centrālā statistikas pārvalde nepublicē datus par graudu pārstrādi, taču ir zināms, ka ļoti klājas nozares līderiem «Dobeles dzirnavniekam», kas strauji attīsta plaša patēriņa produktu eksportu. Turpretim satraucoša ir situācija piena pārstrādē, kurā ražošana kopš pērnā gada sākuma samazinās, februārī tā bija par 16% mazāka nekā pirms gada. Nozares likteni varētu mainīt ambiciozs investors, kurš uzbūvētu rūpnīcu ar pasaules tirgus iekarošanas ambīcijām piemērotu mērogu un tehnoloģijām,» pauda Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājās par 6,5% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 5,8%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu