Olainfarm vadītājs: Šis periods mums visiem ir vienkārši jāpārdzīvo

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Latvijas farmācijas kompānijā Olainfarm pēc ilglaicīgā vadītāja Valērija Maligina negaidītās nāves ir iestājies pretrunīgs periods. Sabiedriskajā telpā ir parādījušās spekulācijas gan par izmaiņām vadībā, gan par Maligina testamenta autentiskumu. Jaunais Olainfarm valdes priekšsēdētājs Oļegs Grigorjevs sarunā ar TVNET uzsver: kompānijas valde ir rīcībspējīga un sarežģītais posms «ir vienkārši jāpārdzīvo».

Intervijā Grigorjevs dalās pārdomās gan par Olainfarm, gan par farmācijas nozares nākotni, uzsverot, ka aizvien lielāku nozīmi iegūs produkcija, kas būs saistīta ar dažādām biotehnoloģijām un gēnu inženieriju. Savukārt, runājot par tuvākās perspektīvas plāniem, Olainfarm vadītājs norāda, ka līdz akcionāru sapulcei jūnijā jāapstiprina auditētais gada pārskats.

Jautāts par iespēju, ka kompānija varētu tikt pārdota, saplūstu ar citu farmācijas gigantu vai arī tajā mainītos vadība, Grigorjevs uzsver, ka Olainfarm vadība šobrīd par šādiem virzieniem nedomā.

Kāds ir stāvoklis uzņēmumā pēc Valērija Maligina nāves? Ir pagājuši jau pirmie mēneši, vai esat saskārušies ar kādiem negaidītiem izaicinājumiem?

Morāli ir ļoti grūti. Valērijs kompānijai bija ideju ģenerators gan biznesa, gan stratēģiskās plānošanas jomā. Viņa priekšlaicīgā nāve mūs ietekmēja ļoti smagi. Taču kolektīvs un uzņēmuma struktūra ir reģenerējoša. Šā gada pirmo divu mēnešu finanšu rādītāji ir ļoti veiksmīgi. Mēs esam par 7% pārsnieguši realizācijas plānu, turpinās visas ieplānotās programmas.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Valērijs un Olainfarm daudzus gadus bija absolūts sinonīms. Taču zīmols ir palicis, pircēju un piegādātāju uzticēšanās ir visai augsta. Tā kā administratīvo un komercdarbību vadīja valdes locekļi, daudziem no tiem bija kontakti ar klientiem un piegādātājiem. Arī pēc Valērija nāves valde ir palikusi tādā pašā sastāvā. Uzticēšanās Olainfarm zīmolam joprojām ir augsta.

Aizvadīto gadu Olainfarm noslēdza ar apgrozījumu 122 miljonu eiro apmērā. Savukārt peļņa palikusi 2016. gada līmenī (11,6 miljoni eiro). Tajā pašā laikā, salīdzinot ar 2015. gadu, tas kaut kādā mērā ir kritums no 15 miljoniem eiro. Kādas ir šā gada prognozes?

Šogad koncerna kopējais apgrozījums sasniegs 130 miljonus eiro, bet ienākumi paliks 2017. gada līmenī. Aizvadītais gads mums bija investīciju gads, kad noslēdzām vairākus 2016. gadā aizsāktos ES līdzfinansētos projektus. Dažādos Eiropas projektos pēdējos gados esam investējuši aptuveni 6,5 miljonus eiro. Tie ir bijuši saistīti ar ražotnes rekonstrukciju, jaunu medikamentu izstrādi un uzņēmuma tehniskās bāzes uzlabošanu. Aptuveni 2 miljonus eiro pērn mēs investējām produktu reģistrācijā. Savukārt šogad ar mūsu produktiem saistītos pētījumos plānojam investēt vēl 3,5 miljonus eiro.

Kompānijas peļņa nav statiska. Ir brīži, kad uzņēmums var augt un ģenerēt peļņu, balstoties iepriekšējo gadu darbā. Taču nepieciešams arī ieguldīt. Mums 2017. bija šāds ieguldījumu gads. Nākamgad plānosim par turpmākiem periodiem.

Minējāt, ka investēsiet vairāk nekā trīs miljonus eiro. Vai varat pateikt, kuri būs galvenie investīciju virzieni?

Galvenokārt investīcijas būs saistītas ar mūsu tradicionālajiem produktiem. Vairāku valstu regulatori izvirza jaunas kvalitātes prasības. Eirāzijas ekonomiskās zonas valstis pieprasa atjauninātus produktu informācijas failus, jaunus klīnisko pētījumu datus. Tādēļ pamatinvestīcijas tiks novirzītas mūsu tradicionālo preparātu realizācijas [apjomu] saglabāšanā. Klīniskie pētījumi nepieciešami arī vairāku produktu reģistrācijai Eiropas valstīs.

Mums ir vēsturiski izveidojusies sadarbība ar piegādātājiem un partneriem, kuri labi pārzina mūsu produkciju. Ar tiem mēs turpinām ilgstošu sadarbību. Taču, lai sasniegtu uzņēmumus Eiropā, mums nepieciešami jauninājumi. Galvenie līdzekļi tiks tērēti tieši tam.

Kādi būs galvenie Olainfarm darbības tirgi tuvākajos gados? Pērn kompānija audzēja realizāciju Vācijā un Nīderlandē. Plānojat turpināt Eiropas Savienības tirgus apgūšanu?

Protams, mēs meklējam potenciālus tirgus un klientus Eiropā. Šobrīd mums ļoti labi attīstās ķīmiskās produkcijas programma. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mēs esam palielinājuši «ķīmijas» pārdošanu divas reizes. Mums ir atvērušies jauni tirgi Japānā, kur ir noslēgts ilgtermiņa kontrakts. Esam sākuši eksportēt produktus uz Brazīliju. Raugāmies arī tālāk paplašināt mūsu tirgus un tirdzniecības apjomus.

Esat minējuši, ka Olainfarm interesē arī Turcija. Vai kompāniju neuztrauc tas, ka šis reģions patlaban nav tas stabilākais?

Olainfarm ir tradicionāli strādājis krīzes tirgos. Katrā valstī, katrā reģionā ir kaut kādi riski. Ir finanšu, regulatoru riski. Mūsdienās dažādos reģionos nākuši klāt arī nestabilitātes riski. Taču paši tirgi kā tādi joprojām eksistē, medikamenti tiek lietoti. Visvairāk naudas var pelnīt tur, kur ir krīze. Savukārt mierīgā vietā pie daudz naudas netiksi. Vienmēr eksistē riskantas idejas, ir daudz skeptiķu. Taču, kad tiek sasniegts rezultāts, visi saprot, ka darbības bija pareizas. Turklāt, lielā daļā tā saukto riska tirgu mēs strādājam jau ilgstoši.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

2016. gadā Olainfarm ņēma ilgtermiņa kredītu 14 miljonu eiro apmērā ABLV bankā, lai iegādātos elastīgo medicīnisko izstrādājumu uzņēmumu Tonus Elsat. Vai bankas pašlikvidācijas process ietekmēs šīs kredītsaistības?

Uzņēmumam nav risku saistībā ar «ABLV» likvidāciju. Mēs ņēmām kredītu, bet šodien vedam sarunas, lai nobeigtu pārkreditējas procesu un strādājam. Uzņēmumam nav risku saistībā ar «ABLV» likvidāciju. Līgumā, kuru esam ar banku parakstījuši ir paredzēta iespēja veikt pārkreditāciju. Vasaras sākumā šādu pārkreditāciju varēs veikt ar mazākām komisijas maksām.

Kādā intervijā jūs sacījāt, ka Olainfarm šobrīd neredz ne kompānijas, ne projektus, kurus būtu interesanti nopirkt. Taču mantojuma aizgādne, Valērija meita Irina paziņojumā biržai pauž, ka kompānijai ir interesantas dažādas jaunas iegādes. Kā skaidrojat šādu pretrunu?

Ir kompānijas [attīstības] stratēģija, kuru esam izstrādājuši vēl kopā ar Valēriju. Paredzētie ieguldījumi, kurus Olainfarm veica kompāniju iegādei, ir īstenoti. Šogad nodarbosimies ar koncerna iekšējo restrukturizāciju , lai tās iegādes, kuras esam veikuši, nonāktu pavisam citā biznesa līmenī. Tehnoloģijas, kuras izmanto Olainfarm, tiek nodotas meitas kompānijām. Mēs nodarbojamies ar administrēšanu, kas prasa lielus finanšu resursus.

Runājot par kādu jaunu aktīvu iegādi – šobrīd mūs interesējošo piedāvājumu ir maz. Ja tādi parādīsies, mēs tos izskatīsim. Mēs nestāvam uz vietas – ja tiks piedāvāti interesanti projekti, mēs tos apspriedīsim.

Ko jūs saprotat ar «interesantiem projektiem»?

Tādi var būt, piemēram, aptieku iegāde vai mūsu biznesa paplašināšana. Interesanti projekti ir tādi, kur varam atrast noderīgus uzņēmumus, kuri varētu paplašināt mūsu profilu. Mēs neizskatām, piemēram, aktivitātes piena nozarē, pārtikas rūpniecībā. Mēs runājam par tiem uzņēmumiem, kas mums ir saprotami. Tie, kas ienāk holdingā un mēs saprotam, ka varam nodarboties ar biznesu. Tādi var būt farmācijas projekti vai arī tādi, kas ir saistīti ar Silvanolu, vai Tonus Elast – tur, kur mēs patiešām esam spēcīgi.

Mēs regulāri saņemam informāciju par jauniem produktiem, jauniem uzņēmumiem vai idejām. Tomēr tie nav saistīti ar mūsu pamatdarbību, un mēs tādus neizskatām.

Vai Olainfarm varētu meklēt tuvināšanās ceļus ar Grindeks?

Zināt – divas lielās Baltijas farmācijas kompānijas sen iet paralēli savā attīstībā. Katrai ir savi projekti, savi sasniegumi. Ja perspektīvā būs tādi projekti, kas abām mūsu kompānijām varētu dot ieguvumus, mēs, protams, centīsimies nelaist garām tādu iespēju. Taču šajā brīdī nav priekšnoteikumu kaut kādai saplūšanai.

Valērija atraitne Elīna Maligina ir apstrīdējusi viņa testamentu. Kamēr nav tiesas lēmuma, Olainfarm faktiski nevar pieņemt svarīgus lēmumus, jo nevienam nepieder akciju kontrolpakete. Kā šādos apstākļos iespējams vadīt kompāniju?

Mēs strādājam saskaņā ar Olainfarm statūtiem. Struktūra ir tā izveidota, ka kompānijas valde ir darbspējīga. Tāpat kompānijai ir padome. Ja ir nepieciešams pieņemt kādus lēmumus, mēs rīkojamies saskaņā ar likumu un labas pārvaldības principiem.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Kādas ir attiecības starp valdi un padomi, kuru vada [Ivars] Godmanis?

Lietišķas. Pēdējā notikušajā sanāksmē padome uzņēmuma darbu novērtēja pozitīvi. Mēs strādājam atvērti, uzrādām rezultātus. Padome pieņem pareizus lēmumus.

Olainfarm ir saskāries ar kādiem nelikumīgiem mēģinājumiem pārņemt varu kompānijā vai arī reiderismu?

Olainfarm ir viens no Latvijas lielākajiem komercaktīviem. Protams, ir bijuši, arī būs šādi mēģinājumi. [Tomēr] Olainfarm ir akciju sabiedrība un bez akcionāru sapulces akcepta veikt kādu uzņēmuma reorganizāciju ir diezgan sarežģīti. Mēs saprotam, ka, ejot laikam, īpašnieki saņems savas pilnvaras un kaut kādas izmaiņas [uzņēmumā] notiks. To saprot valde, to saprot padome. Taču visas šādas izmaiņas tiks pieņemtas akcionāru sapulcē.

Latvijas Avīze nesen rakstīja par bijušā ministra [Gunta] Belēviča interesi strādāt Olainfarm valdē.

Par to es uzzināju no masu medijiem. Man ir ļoti maz informācijas par šo jautājumu. Galvenokārt ziņas nāca no laikrakstiem, žurnāliem un interneta portāliem. Tādēļ apspriest šo jautājumu šobrīd varbūt arī nav pareizi. Nesen notika uzņēmuma padomes sapulce, kur šis jautājums dienaskārtībā netika iekļauts. Padome pārrunāja tieši Olainfarm darbību, struktūru un meitasuzņēmumus, kā arī pozitīvi novērtēja mūsu darbu.

Vai Belēviča kungs varētu vadīt Olainfarm? To ir sarežģīti pateikt. Belēvičam ir liela administratīvā pieredze. Viņš ir vadījis daudzas farmācijas kompānijas un sasniedzis noteiktus rezultātus biznesā. Tas viss liecina, ka viņš ir veiksmīgs uzņēmējs, tomēr Olainfarm ir arī ražošanas kompānija, kurā strādā citi nozīmīgi faktori. Tādēļ es nevaru sniegt vērtējumu viņa iespējām tieši mūsu uzņēmumā.

Vai Olainfarm varētu tikt pārdots? Vai saņemat kādus pirkšanas piedāvājumus?

Tādi tiek saņemti nepārtraukti. Piedāvājumus pārdot Olainfarm iepriekš ir saņēmis arī Valērijs. Arī mēs esam saņēmuši šādu informāciju. Tādus saņemam regulāri – gan no ārvalstīm, gan no Latvijas. Tomēr Olainfarm menedžments nepieņem tādus lēmumus [par pārdošanu]. Parasti mēs cenšamies distancēties no šādiem piedāvājumiem.

Latvijas uzņēmēji bieži sūdzas par darbaspēka trūkumu. Kāda šajā aspektā ir situācija ar Olainfarm?

Tā ir kopēja Latvijas problēma. Daudziem uzņēmumiem trūkst darbinieku - gan pārtikas, gan farmācijas nozarē. Algu līmenī tas ir līdz pusotram tūkstotim eiro – viss, kas ir saistīts ar vidējo tehnisko personālu.

Trūkst speciālistu, kas varētu strādāt, un Olainfarm specifikācija neļauj piesaistīt tādus speciālistus, kas nav sagatavoti darbam attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā. Viņiem ir jāiziet noteikta apmācība, un šeit mēs redzam lielu profesionālo kadru deficītu.

Vai plānojat darbaspēka trūkumu risināt, ievedot strādniekus no ārvalstīm, Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas? Kā raugāties automatizācijas virzienā?

Minēto valstu speciālistiem ir interese par Olainfarm Pie mums strādā eksperti gan no Baltkrievijas, gan no Krievijas. Tie ir vadošie speciālisti laboratorijās un tie, kuri ģenerē idejas. Likumdošanas izmaiņas palīdzētu mums arī attiecībā uz darbinieku piesaisti no citām valstīm.

Vienlaikus mēs cenšamies iet automatizācijas virzienā. Diemžēl Latvijā ir liela izmaksu atšķirība starp tēriņiem cilvēkresursiem un tēriņiem automatizācijai. Daudzās valstīs valdība ir ieinteresēta un palīdz kompānijām investēt šajā jomā. Tiek nodrošināta arī noteiktu nodokļu atcelšana. Mums šobrīd procesi galvenokārt balstās uz cilvēkresursiem.

Lai Olainfarm pilnībā automatizētu, piemēram, sintēzes procesu, nepieciešams tērēt no 1,5 līdz diviem miljoniem eiro. Šī nauda jānopelna un [šāds solis] jāatbalsta arī akcionāriem. Saskaitot visus tēriņus, saproti, ka bez valsts atbalsta pāriet uz automatizāciju ir ļoti problemātiski. Protams, mēs soli pa solim iesim šajā virzienā, taču, rēķinot sākotnējos ieguldījumus, mēs redzam, ka kompānijai tās ir lielas izmaksas.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Olainfarm ir savas laboratorijas, zinātniski tehniskā bāze. Vai cilvēki, kas šobrīd beidz augstākās izglītības iestādes, ir pietiekami sagatavoti, lai strādātu kompānijā?

Mūsu laboratoriju darbinieki ir augstskolu beidzēji. Olainfarm visu laiku ir vakances un tiek piedāvātas darba vietas. Šobrīd laboratorijās strādā vairāk nekā 200 cilvēku – augstskolu beidzēju. Mēs esam dzīvs organisms – kad projekti tiek slēgti, notiek arī vakanču samazināšanās. [Taču], ja paskatāmies uz pēdējo gadu trendiem, tad [mūsu topošo] laboratoriju darbinieku skaits starp universitāšu beidzējiem pieaug. Esam izveidojuši regulāru sadarbību ar vadošajām Latvijas augstskolām, piešķiram stipendijas atbilstoša profila studentiem.

Sarunas sākumā jūs minējāt, ka Olainfarm interesē apgūt rietumu valstu virzienu. Vai Olainfarm nebaidās no konkurences ar tā dēvēto Big Pharma – Rietumvalstu farmācijas milžiem?

Problēmas visiem ir vienādas, un tās izpaužas lielos naudas apjomos. Piemēram, šobrīd daudziem produktiem ir beigušies patenti un Big Pharma to ļoti sajūt. Ģenērisko [medikamentu] kompāniju kļūst aizvien vairāk, un šādu produktu īpatsvars tirgū pieaug. Ja runājam par Olainfarm, tad ir izveidojusies unikāla situācija, kurā mūsu izstrādātie produkti ir oriģināli. Dabiski, ka arī Big Pharma par tiem interesējas. Mums ir arī daudz projektu, kur produktu reģistrāciju veicam paši un turpināsim produkciju pastāvīgi pārdot. Tāpat mums ir arī projekti, kur [sadarbojamies] ar Big Pharma, kas pārstāv mūsu intereses. Tādēļ cenšamies atrast tās iespējas, kuras mums dos maksimālus rezultātus.

Jūs sakāt, ka Eiropā daudzi nezina preparātus, kas izstrādāti šajā reģionā. No otras puses – Latvijas farmācijas nozarei velkas līdzi arī skandālu ēna. Iespējamus reputācijas riskus var sagādāt meldonija skandāls.

Skandāls bija saistīts ar meldoniju, un, ja mēs runājam par kopējo tirgu, tad tā pārdošanas apjomi vēlāk palielinājās. Ja runājam par sportu kā tādu, tad, iespējams, šeit ir arī politiskais faktors, kas no reālā mūsu kompānijas darba ir ļoti tālu. Mēs strādājam godīgi. Mēs nepiedalāmies un nepiedalījāmies šajos skandālos. Tādēļ Olainfarm ražojumiem uzticēšanās ir ļoti augsta. Viss ir atkarīgs no tā, kā padarīsim savu darbu, lai uzlabotu produktu kvalitāti. Tas ir mūsu galvenais uzdevums, ko gaida arī tirgus.

Kādi ir Olainfarm plāni attiecībā uz Silvanolu?

Silvanola zīmols paliks un turpinās strādāt. Kompānija šobrīd darbojas veiksmīgi un ģenerē jaunus produktus, eksportē uz vairāk nekā 20 tirgiem pasaulē Katram produktam ir savs dzīves cikls. Valērijs iepriekš pieņēma lēmumu: Silvanolam izejot jaunos tirgos, nepieciešams jauns zīmols. Tā rezultātā daļa Silvanola produkcijas tiek gatavota ar zīmolu LongGo. Šobrīd mēs redzam pozitīvus rezultātus. Arī tālāk mēs turpināsim jaunos tirgos izplatīt šo produktu. Produkciju ražos Silvanols, taču tirdzniecības zīmols tirgiem būs LongGo.

Kādu saredzat Olainfarm nākotni? Ja raugāties 10 – 20 gadu nākotnes perspektīvā, kāda būs kompānija?

Ja skatās uz kompānijas ražošanas struktūru, 90% ir gatavās formas un 10% ir ķīmiskie produkti. Perspektīvā ķīmijas daļa palielināsies, jo Latvija tradicionāli ir spēcīga sintēzē. Mēs arī redzam, ka parādās problēmas ar Ķīnā un Indijā ražotām vielām – Eiropas regulatori ir palielinājuši ekoloģiskās, tehnoloģiskās prasības. Tur mums atveras jauna niša, ko apliecina arī daudzi veiksmīgi izpildīti kontrakti. Mēs attīstām dinamiskus un veiksmīgus projektus Turcijā un Balkānos. Sadarbojamies ar Polijas kompānijām, jo. Polijas tirgus Olainfarm ļoti interesē.

[Tajā pašā laikā] ir ar darba tirgu saistīti riski. Mēs nevaram dinamiski attīstīt programmas, jo trūkst noteiktu speciālistu. [Ir skaidrs], ka tirgū ienāks nanotehnoloģijas, gēnu inženierijas produkti. Tas viss mainīs tirgu, un mēs tam gatavojamies, lai Olainfarm varētu strādāt, konkurēt un gūt peļņu ilgtermiņā. Mums ir liels potenciāls gan ražošanā, gan zinātnē.

Mēs darām to, ko mākam. Cenšamies neieņemt tās jomas, kuras nesaprotam. Ja mums nav zināšanu un infrastruktūras, nav iespējama arī kontrole. Protams, varam iegādāties masu mediju kompāniju vai viesnīcu ķēdi. Taču kā to kontrolēt? Mēs esam sapratuši, ka, investējot farmācijas jomā, kuru mēs saprotam, sasniedzams labāks rezultāts. To parāda Latvijas Aptieku vai Tonus Elast projekti. Tas ir tas, ko mākam darīt.

Olainfarm savā vēsturē ir daudz pārdzīvojusi. Deviņdesmitos gadus, ekonomisko krīzi 2008. – 2009. gadā, šobrīd sarežģīto laiku pēc Valērija nāves. Kas ir bijis grūtākais?

Zināt, morāli šie ir ļoti dažādi faktori. Krīzi mēs pārdzīvojām ar visu komandu. Protams, mums bija līderis, kurš deva iespēju noticēt saviem spēkiem un spējām. Viņš mūs veda uz noteiktu rezultātu. Varēja ātri un operatīvi saņemt atbildi uz jautājumu. Struktūra, kas bija radīta tajā laikā, mums ļāva visai ātri adaptēties [izaicinājumiem]. Šobrīd ir pavisam citi faktori. Liela daļa atbildības ir valdei; daudz darba veic padome. [Taču] nav viena viedokļa, nav viena lēmuma. Nevar ieiet kabinetā un sacīt: «Valērij, tiek pārdots uzņēmums. Pirksim?» Šobrīd ir pavisam cita situācija, tādēļ ir grūti salīdzināt.

Jūs bijāt visai tuvs Valērijam. Vai ir patiesi apgalvojumi, ka viņa testaments, iespējams, ir ticis viltots?

Ja runājam par testamentu, iespējams, ir tikai taisnīgi, ka viņš visu savu īpašumu atstāja bērniem. Cilvēkam ir nepieciešams kaut kas, kā dēļ dzīvot un strādāt. Vairumā gadījumu mēs strādājam ģimenes vai bērnu dēļ. Protams, biznesā ir arī sportiskas intereses, taču ar gadiem sāc saprast, ka pats galvenais ir ģimene un tuvi draugi. Lēmums, kuru pieņēma Valērijs, bija pilnīgi pareizs.

Jūnijā notiks Olainfarm akcionāru sapulce. Ko nepieciešams paveikt līdz sapulcei?

Nepieciešams veiksmīgi pabeigt gada pirmo kvartālu, lai akcionāru sapulcei demonstrētu mūsu darba veiksmīgumu. Līdz tam laikam ir jāpabeidz gada pārskata audits. Tie ir mūsu galvenie uzdevumi.

Vai akcionāru vidū šobrīd valda uztraukums par Olainfarm nākotni?

Nenoliegšu, ir zināma spriedze gaisā. Esošā situācija no vienas puses ir prognozējama, bet no otras – nav tipiska. Protams, neziņa rada stresu gan uzņēmuma darbiniekiem, gan akcionāriem. Tas, ka ir daudz nezināmo, rada dažādas spekulācijas presē. Šis periods mums visiem ir vienkārši jāpārdzīvo.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu