Tranzīta lejupslīde ir drauds valsts sociālajai drošībai. Antāne vēršas Eiropas Savienībā

BATL prezidente Inga Antāne norada: "Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus Eiropas Parlamentā aktualizēt jautājumu Eiropas Komisijas līmenī par Latvijas kā ārējās Eiropas Savienības robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus. Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām Eiropas Savienības ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā - svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas."

Četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms (tūkst.t.) samazinājies par 23%,savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014. gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

Antāne uzsver: «Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare,kas ik gadu valstsbudžetamienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu novisa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem - 80 tūkstošiem cilvēku.Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju.»

Jau līdz šim Latvijas tiesībsargs Juris Jansons savā ziņojumā Saeimā ir uzsvēris, ka aktuāla problēma valstī ir lielais cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa - pēc tiesībsarga apkopotās informācijas nabadzībai ir pakļauti vairāk nekā 600 000 cilvēku jeb gandrīz trešā daļa iedzīvotāju.

Latvija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ vienmēr ir bijusi jūras ceļu lielvalsts, kur ļoti nelielā teritorijā darbojas trīs lielas ostas (Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas), kuras savieno dzelzceļa infrastruktūra. Tās ir izteiktas eksporta ostas, kurās nosūtīto kravu apjoms, galvenokārt, ir atkarīgs no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka kravu pārvadājumu plūsmu Latvijas virzienā tiešā veidā ietekmē Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un citu NVS valstu ekonomiskā un politiskā situācija, jo tieši šīs valstis lielā mērā izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, un importē produkciju no Eiropas Savienības.

BATL jau iepriekš informēja atbildīgās institūcijas, valsts amatpersonas, valdību un Saeimu par sarežģīto situāciju otrajā lielākajā tautsaimniecības nozarē un nopietnu kravu kritumu, kas varētu ietekmēt Latvijas izaugsmi. Tā vietā, lai valstī atbildīgie par nozares politikas veidošanu pieņemtu būtiskus lēmumus, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju reģionā jaunu kravu piesaistei, tikuši pieņemti pretēji lēmumi - piemēram, palielināta akcīze degvielai, paaugstināta infrastruktūras maksa. Tāpat jau ilgstoši valsts līmenī netiek risināts jautājums par vienota tarifa ieviešanu uz visām Latvijas ostām - šobrīd tas ir dārgāks reģionālajām ostām.