Jāmeklē risinājumi, lai bankas čaulu kompāniju darbību ierobežojošā likuma dēļ atsevišķiem reāli strādājošiem uzņēmumiem neslēgtu kontus vai neatteiktu konta atvēršanu, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.
Aicināta vērtēt atsevišķu uzņēmēju paustās bažas, ka bankas, ievērojot minētā likuma prasības, vai nu atsaka atvērt kontu, vai to slēdz, Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā risinājums vēl tiks meklēts.
Pēc viņas teiktā, pieņemot šādus lēmumus, atsevišķos gadījumos bankām ir taisnība, tomēr «skrūves nevar būt arī pārāk stingras, lai nemudinātu bankas atteikties apkalpot normālus uzņēmumus».
Reizniece-Ozola Ministru kabineta atbalstītos likuma grozījumus vērtēja atzinīgi, jo tie finanšu sektoram radīs spēles noteikumus, kas tam jāievēro savā darbībā.
«Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija liecina, ka bankas jau tagad strauji samazina riskanto klientu apjomu. Tajā pašā laikā arī pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā sekosim līdzi, kā šīs prasības tiek ieviestas un kāda ir dinamika tirgū,» informēja finanšu ministre.
Kā ziņots, šodien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.
FM ieskatā pirmās divas pazīmes ir būtiskākās, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos NILLTF riskus. Proti, ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt NILLTF. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstoši vienlaikus pirmajām divām pazīmēm.
Likumprojektā ietvertais aizliegums neattieksies uz iestāžu klientiem Latvijā reģistrētām juridiskām personām, jo Latvijas normatīvais regulējums paredz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus par savu darbību.
Paredzams, ka ar likumprojekts tiks samazināta iespēja izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgo līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais aizliegums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi sava riska profila apjoma samazināšanai.
Likumprojekts paredz arī uzlabot informācijas apmaiņu efektīvākai finanšu noziegumu apkarošanai. Tieši sadarbības trūkums un informācijas nepietiekamība ir izšķiroši faktori, kas apgrūtina gan publiskā, gan privātā sektora darbību. Privātā sektora iesaiste informācijas apmaiņā ir būtiska ne tikai privātajam sektoram pieejamās informācijas dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc informācijas iegūšanas no publiskā sektora tas ļauj novērst noziegumu, piemēram, kad privātais sektors liedz pieeju finanšu sektoram iespējamam pārkāpējam jau laikus, kādēļ publiskā sektora turpmāka iesaiste vēlāk nav nepieciešama, ļaujot ekonomēt publiskā sektora resursus.
Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts šā gada 21.marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3.aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Par NILLTFNL vēl būs jālemj Saeimai.
