Ekonomikas izaugsmi varētu veicināt banku lielāka iesaiste ekonomikas kreditēšanā, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre: Ekonomikas izaugsmi varētu veicināt banku lielāka iesaiste ekonomikas kreditēšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien ministri vienbalsīgi atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas paredz stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm.
Ņemot vērā valdības apņemšanos būtiski mazināt banku darījumus ar riskantiem klientiem, AS «Swedbank» iepriekš paziņoja, ka tā samazina Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 4,2% līdz 3%.
Reizniece-Ozola atzina, ka Finanšu ministrijas redzējums par makroekonomikas situāciju joprojām ir optimistiski piesardzīgs, jo neviena no bankām, uz kurām attiecas likuma grozījumi, galvenokārt nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu un tās netiek klasificētas kā sistēmiskas bankas.
Tajā pašā laikā ministre norādīja, ka makroekonomikas rādītājus varētu uzlabot Skandināvu banku lielāka iesaiste tautsaimniecības kreditēšanā.
«Patlaban šīs bankas aktīvāk kreditē mājsaimniecības, turpretī tautsaimniecību kūtrāk. Cerams, nodokļu reforma ekonomikas vidi padarīs tādu, kas motivēs bankas aktīvāk kreditēt tautsaimniecību,» piebilda ministre.
Iepriekš Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne žurnālistiem stāstīja, ka FM vēl nav aprēķinājusi NILLTFNL grozījumu ietekmi no nodokļu ieņēmumu viedokļa, tomēr iespējami riski pastāv.
«Neviens patlaban nevar izvērtēt, cik šie riski ir būtiski. Tāpēc FM piedāvā saglabāt makroekonomikas prognožu scenāriju, kas balstīts uz konservatīvām attīstības tendencēm, neiekļaujot būtiskus riskus,» piebilda FM valsts sekretāre.
Viņa informēja, ka FM, sagatavojot stabilitātes programmu turpmākajiem gadiem, vadījās no ļoti konservatīvām makroekonomiskās izaugsmes prognozēm, paredzot gan pozitīvās, gan negatīvās tendences. «Tā kā stabilitātes programma tiek gatavota pamatojoties uz tā dēvēto nepolitikas izmaiņu scenāriju, tad FM vēl uztur prognozēto makroekonomiskās izaugsmes apjomu,» uzsvēra Bāne.