Starp rietumiem un Krieviju veidojas jauns žogs - ja kādreiz tas tika dēvēts par Dzelzs priekškaru, tad tagad tas būs no titāna, uzskata Eiropas parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/Eiropas Tautas partija). Tādēļ ir jāsaprot, ka Latvija vairs nav tilts starp rietumiem un austrumiem un sadarbība ar Krieviju lielā mērā ir izbeigusies.
Sarunā ar žurnālistiem par neseno banku krīzi Latvijā, Kariņš atgādināja, ka jau ceļā uz iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) mūsu valsts bija apņēmusies mainīt situāciju ar nerezidentu noguldījumu īpatsvaru finanšu iestādēs. Tomēr samazinājums nenotika diez cik strauji. «Valdība nedeva pietiekami skaidru signālu bankām, kas nodarbojās ar šo biznesu, ka tam nav nekādas nākotnes. Latvija domāja, ka bankas var pieņemt anonīmas naudas, skalot un dot tālāk, kļūstot bagātas. Pirms dažiem gadiem Šveices bankas par šādām darbībām maksāja miljardiem eiro naudassodus. Mums tas liktenis nebija gaidāms savādāks,» teica Kariņš.
Tad no ASV finanšu ministrijas tika saņemta informācija par «ABLV banku», kā rezultātā valdība pieņēma radikālus mērus, lai sektoru mainītu, atgādināja eiroparlamentārietis. «Proti vēršanās pret čaulas kompānijām. Čaulas kompānija ir uzņēmējdarbības forma, bet pati par sevi nav problēma. Problēma ir tad, kad neviens nezina, kas stāv aiz tās kompānijas. Nevar identificēt naudas izcelsmes legalitāti un to, kas ir labuma guvējs no naudas,» pauda Kariņš.
Deputāts arī uzskata, ka darbs ar Krievijas naudu kā tāds ir problemātisks. «Mēs ilgi esam dzīvojuši ilūzijā, ka [Latvija] ir tilts starp austrumiem un rietumiem. Pēdējais laiks pamosties - kopš [Vladimirs] Putins ir pie varas, Krievija ir devusies autokrātiskā virzienā. Krievija 2008. gadā uzbruka Gruzijai, 2014. gadā anektēja Krimu, turpina karadarbību Donbasā, rīko kiberuzbrukumus un iejaucas vēlēšanās. Krievija cīnās pret mums visiem. Veidojas žogs - agrāk to sauca par Dzelzs priekškaru, bet šoreiz tas būs no titāna. Sadarbība ir izbeigusies, ne mūsu kļūdas dēļ, bet Krievijas rīcības dēļ. Jāpielāgojas īstenībai, jādomā par to, kā mēs nākotnē attīstīsimies, nevis jālolo ilūzijas. Tranzītbizness pastāvēs, tomēr Dievs dod, ka mūsu ostas varēs turpināt darbību. Krievija ir attīstījusi savas ostas un mērķtiecīgi uz tām pārorientē kravas plūsmas. Tas nozīmē, ka mums jādomā, kā piesaistīt citas kravas un pelnīt naudu citā veidā,» tā Kariņš.
Viņaprāt, Latvijas banku notikušais sektorā ir liels trieciens visai valsts reputācijai un tagad jādomā - kā to uzlabot. Tajā pašā laikā rodas jautājumi par Eiropas banku uzraudzības struktūru. Kariņš stāstīja, ka pirms vairākiem gadiem tika pieņemts regulējums, kurš noteica - Eiropas Centrālā banka (ECB) katrā valstī uzraudzīs trīs lielākās bankas. «Latvijas gadījumā «ABLV» bija trešā lielākā banka, to uzraudzīja Frankfurte. Kā tas [apsūdzības Latvijas finanšu sektoram] iespējams? Taču izrādās, ka tad, kad pieņēma likumu, naudas atmazgāšanas [uzraudzība] tika nodota nacionālajam regulatoram. Tas vai nu nav gribējis, vai arī nav varējis, vai arī viņam trūcis informācijas,» teica deputāts.
Kariņš arī piebilda, ka šajā situācijā pilnīgi pareiza rīcība būtu Finanšu kapitāla un tirgus komisijas audita veikšana.
Latvijas Eiropas parlamenta deputāts arī domā, ka Eiropā izveidotā centralizētā banku sistēmas uzraudzība pati par sevi ir nepilnīga. Tā seko līdzi banku aizdevumu kvalitātei, bet nepievērš uzmanību naudas atmazgāšanas riskiem. Mūsdienu Eiropā slikti kredītportfeļi vairs nav tik liels risks kā finanšu operāciju izmantošana noziedzīgu mērķu labā. «Ja mēs šādu uzraudzību atstājam dalībvalstu ziņā, noziedzniekiem ir iespēja skatīties, kurš uzraugs ir vājāks, uzpērkamāks. Centralizēta uzraudzība to apgrūtinātu,» uzsvēra Kariņš. Tomēr tādu sistēmu būtu apgrūtinoši izveidot, jo «lielās» Eiropas valstis, kā, piemēram, Vācija, Francija vai Itālija, parasti nevēlas centralizāciju.
Ceturtdien EP deputāti pieņēma noteikumus, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par Eiropas Savienībā darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem. Tāpat tiks noteikts stingrāks virtuālo valūtu regulējums un labāka trauksmes cēlāju aizsardzība. Regulējums veidots ar mērķi novērst finanšu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016. gada terora aktiem Parīzē un Briselē, kā arī Panamas dokumentos atklāto informāciju. Direktīvas līdzziņotājs ir Latvijas eiroparlamentārietis Kariņš.
Grozījumi paredzēs, ka informācijai par uzņēmumu faktisko īpašnieku jābūt publiski pieejamai. Tādā veidā pilsoniskā sabiedrība, tostarp prese vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas varēs pārbaudīt informāciju, kas veicinās uzticēšanos uzņēmumu un finanšu sistēmas integritātei, uzskata likumprojekta autori. Tas var uzlabot cīņu ar juridisku personu un veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu, palīdzot investoriem un ietekmējot reputāciju, ņemot vērā, ka ikviens, kas veiks ar tiem darījumus, zinās, kas ir to faktiskais īpašnieks.
Patlaban uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, ir pienākums reģistrēt informāciju par saviem faktiskajiem īpašniekiem, tomēr šis pienākums nav attiecināms uz visiem Savienībā izveidotajiem trastiem un citiem juridiskiem veidojumiem, kuriem ir līdzīgas iezīmes, piemēram, Treuhand, fiducie vai fideicomiso. Grozījumi arī paredz, ka pienākums reģistrēt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem būs arī minētajiem veidojumiem.
Atjauninātā direktīva stāsies spēkā trīs dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
