Kariņš prognozē, ka pēc «Brexit» samazināsies ES finansējums lauksaimniekiem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bloka kopējais finansējums gan lauksaimniecībai, gan kohēzijai varētu samazināties par 6%, sarunā ar žurnālistiem pieļāva Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš.

Finansējuma samazinājums varētu notikt jau nākamajā ES daudzgadu budžetā, sākot no 2021. gada. «Līdz nākamā gada beigām ES centīsies pieņemt [jauno daudzgadu] budžetu, lai nebūtu pauzes. Sagaidāms, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ budžets būs mazāks. Eiropas Komisijas ietvaros man nāk informācija, ka ir runa par to, ka gan lauksaimniecības, gan kohēzijas naudas samazināsies par apmēram 6%. Piedāvājums nav līdz galam izstrādāts, dalībvalstīm vēl ir jāvienojas,» teica Kariņš.

Viņaprāt, Latvijai nākamie gadi jāizmanto, lai cīnītos par to, ka finansējuma apjoms šajās jomās mūsu valstij saglabātos vismaz līdzšinējā apjomā, kā arī jādomā par citām attīstības nišām. Kariņš uzskata, ka ilgtspējīga attīstības niša ir izglītība, zinātne un pētniecība, par kuru daudz tiek runāts, bet maz darīts. Šī joma īpaši pievilcīga ir tādēļ, ka pētniecībā un izglītībā sagaidāms ES finansējuma palielinājums.

«ES saprot, ka nākotnes konkurētspēju Eiropā var uzlabot tikai caur galvām. Kā iespējams sacensties ar Ķīnu vai ASV? Nevar sacensties ar dabas resursiem, jo Eiropai eksportējamu resursu nav. Tomēr šeit top ļoti daudz tehnoloģiju, kuras var pārdot pārējai pasaulei. Šajā [budžeta] periodā no visām zinātnes naudām Austrumeiropa saņem 3%. Komisāra sistēmas cilvēki skaidro, ka iemesls ir saistīts ar to, ka Austrumeiropā zinātnes infrastruktūras bāze ir saskaldīta,» sacīja deputāts.

Kariņš arī prognozēja, ka 2021. gadā, ja nekas netiks mainīts, būs kārtējā krīze, kuru izraisīs ES līdzekļu straujš samazinājums. Tāpat deputāts kritizēja arī pastāvošo ES naudas apgūšanas praksi, uzsverot, ka līdzekļi nav īpaši ieguldīti transporta un infrastruktūras izveidē, bet tērēti tādiem pasākumiem kā, piemēram, pašvaldības darbinieku pieredzes gūšanas braucieni uz Indonēziju.

Vēstīts, ka līdz šā gada 15.martam bija noslēgti projektu līgumi par 2,6 miljardiem eiro jeb 59% no kopējiem Latvijai pieejamajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem. Šajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai pieejami 4,4 miljardi eiro.

FM informēja, ka vislielākais progress projektu sākšanā ir transporta, vides un teritoriālās attīstības, sociālās iekļaušanas un videi draudzīgas ekonomikas jomā. Tāpat pieaug maksājumi par jau veiktām investīcijām. Atbilstoši ierobežotas projektu iesniegumu atlases projektu īstenotāju plānam līdz šā gada 9.martam ir iesniegti projekti par ES finansējumu 336,5 miljoni eiro. Lielākais no tiem ir projekts «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» 318,6 miljonu eiro apmērā.

Ministrijā arī norādīja, ka šā gada pirmajos divos mēnešos palielinājies plānotajā termiņā neiesniegto projektu skaits un finansējuma apjoms. Lielākā ietekme ir kavētajam Rīgas domes projektam «Austrumu maģistrāles pieslēguma ostai izveide, 1. kārta - Pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte ar pievadceļiem izbūve» ar 47,6 miljonu eiro finansējumu.

Galvenie sarežģījumi projektu īstenotājiem, kas kavē maksājumu plānu izpildi, ir saistīti ar sarežģījumiem iepirkumos, darbu izpildes nepietiekamo kvalitāti un termiņu kavējumiem. Atsevišķos gadījumos rodas arī ietaupījumi, kas vērtējams pozitīvi no izmaksu efektivitātes viedokļa.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu