FM: Latvijā apstrādes rūpniecība nav atkarīga no ES fondiem

«Apstrādes rūpniecība nav starp tām nozarēm, kuras attīstība ir atkarīga no ES fondiem - rūpnieki pārsvarā investē, izmantojot privāto finansējumu, savukārt ES fondi ir papildu atbalsta mehānisms uzņēmumiem. Taču izaugsmi nozarē galvenokārt noteiks tādi faktori kā vispārējā ekonomiskā situācija eksporta tirgos un pieprasījums, kas attiecīgi veicinās vai atturēs uzņēmējus ieguldīt pašu līdzekļus ražošanas attīstībā, paplašināšanā un efektivitātes kāpināšanā,» uzsvēra FM eksperte.

Ondža informēja, ka apstrādes rūpniecība ir starp nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas sniedz būtisku devumu valsts izaugsmē un nodrošina 13% darba vietu. Tieši tāpēc ir svarīgi padziļināti analizēt nozares potenciālu un attīstības perspektīvas. Kopš 2015.gada apstrādes rūpniecība ir uzrādījusi būtisku izlaides pieaugumu, ko veicināja pieprasījuma kāpums, īpaši ārējos tirgos, kā arī iepriekš veiktās investīcijas ražošanas modernizēšanā, paplašināšanā un efektivitātes kāpināšanā.

Salīdzinoši lielas investīcijas apstrādes rūpniecībā bija 2011.-2012.gadā, taču nākamajos gados nefinanšu ieguldījumu apmērs nozarē samazinājās, un 2017.gadā nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā bija par 31,7% mazākas nekā 2012.gadā. Šāda investīciju dinamika rada risku nozares turpmākajai izaugsmei. «Tādējādi, lai arī apstrādes rūpniecības perspektīvas 2018.gadam ir labas, izaugsmes tempi jau šajā gadā un nākamajos periodos kļūs vājāki, ja nenotiks būtiskas investēšanas tendenču izmaiņas,» atzina Ondža.

Viņa norādīja, ka viens no atbalsta instrumentiem Latvijas uzņēmējiem investīciju veikšanai ir ES fondu pieejamais finansējums. Iepriekšējā, 2007.-2013.gada, plānošanas perioda kopējais ES fondu finansējums Latvijā veidoja 4,53 miljardus eiro. No šiem līdzekļiem 474 miljoni eiro jeb 10,5% tika novirzīti kopējiem uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanas pasākumiem, savukārt finansējums ražošanas attīstībai konkrēti apstrādes rūpniecībā Latvijā veidoja gandrīz 200 miljonus eiro.

Lielāko ES fondu līdzfinansējumu investīciju projektu realizēšanai ir saņēmusi lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare - kokapstrāde. Seko tādas apakšnozares kā mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde un pārtikas produktu ražošana. Tāpat nozīmīgi ES fondu līdzekļi ieguldīti farmācijas uzņēmumos.

«Lai arī investīciju projektu rezultāti apstrādes rūpniecības izlaides rādītājos atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi, pieejamie dati liecina par investīciju pozitīvo ietekmi uz nozares izaugsmi. Piemēram, kokrūpniecība ar lielāko īpatsvaru apstrādes rūpniecības nozares izlaides struktūrā un nozīmīgu produkcijas eksporta daļu pēdējos gados, aizvien investējot ražošanas modernizācijā un tālākas pārstrādes produktu izstrādē, ir būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju un līdz ar to nodrošinājusi Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmi,» sacīja Ondža.

Kokapstrādē lielākie ar ES fondu līdzekļiem līdzfinansētie projekti 2007.-2013.gada plānošanas periodā realizēti uzņēmumos SIA «Graanul Pellets», SIA «BSW Latvia», SIA «Vika Wood». Arī mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares kopš 2010.gada uzrādījušas būtisku izaugsmi - mašīnbūvē starp lielākajiem ES līdzfinansētajiem projektiem bija investīcijas uzņēmumos SIA «Malmar Sheet Metal», AS «Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca» un SIA «Bucher Municipal».

Savukārt kopumā apstrādes rūpniecībā īstenoti un pabeigti apmēram 320 projektu, kas kopā ar privāto līdzfinansējumu veidoja investīcijas 460,5 miljonu eiro vērtībā, no tā ES finansējuma daļa ir 170,25 miljoni eiro.

FM eksperte informēja, ka ES līdzfinansētie projekti vairumā gadījumu realizēti, kā arī apstrādes rūpnieku vidū ES fondu sniegtais atbalsts ir novērtēts un aktīvi izmantots, par ko liecina lielais pieprasījums pēc ES finansējuma. Tomēr pieejamais ES fondu līdzekļu apmērs ir ļoti ierobežots, jo, ņemot vērā, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 apstrādes rūpniecības uzņēmumu, ES fondu atbalstu investīcijām ražošanā saņēma tikai nepilni 3% uzņēmumu.

«Tā kā pieejamais ES fondu līdzekļu apmērs ir salīdzinoši neliels, fondu ietekme uz apstrādes rūpniecības izaugsmi ir ierobežota, tomēr tā ir vērtējama pozitīvi, jo ES fondu sniegtais atbalsts ir pamudinājums investēt arī tiem uzņēmumiem, kuriem nav iespēju veikt ieguldījumus tikai no privātajiem līdzekļiem. Tādējādi, pārdomāti izmantojot fondu finansējumu, uzņēmumi kāpina izlaidi, ražošanas efektivitāti, kā arī nodrošina produktivitātes pieaugumu. Turklāt investīcijas produktivitātes paaugstināšanā ir īpaši svarīgas šobrīd, kad Latvijā ir vērojama darba spēka pieejamības problēma un augsta jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā. ES fondi rada arī papildu ilgtermiņa ietekmi uz investīcijām apstrādes rūpniecībā, kad pēc fondu atbalstītā projekta īstenošanas uzņēmumi sasniedz tādu izaugsmes līmeni, kas mudina vēlāk investēt pašiem,» uzsvēra Ondža.

Savukārt jaunajā 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijai pieejamais kopējais ES fondu finansējums veido 4,42 miljardus eiro. No šiem līdzekļiem mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanas pasākumiem, kas iekļauj arī līdzekļus investīcijām ražošanas attīstībā, ir iedalīti 314 miljoni eiro, kas ir 7% no kopējiem 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondu līdzekļiem.

«Tā kā šajā periodā pieejamais ES fondu finansējums ir nedaudz mazāks par iepriekšējā perioda finansējuma apmēru, ir vēl svarīgāk nodrošināt līdzekļu efektīvu izmantošanu, kas veicinātu ilgtspējīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2014.-2020.gadā apstrādes rūpniecības komersanti var saņemt atbalstu grantu veidā gan ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai, gan inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, kā arī atbalstu energoefektīvu iekārtu iegādei,» teica FM pārstāve.

Pašlaik ar 2014.-2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem saistīto projektu realizēšana ir sākta salīdzinoši nesen, un lielāka aktivitāte ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā sagaidāma šogad un nākamajos divos gados.