Depozīta sistēma, kādu piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nepiedāvā atrisināt visu iepakojuma problēmu, bet tikai 10%. Pārējie 90% paliek neatrisināti. Šādu viedokli pauda ekoloģijas doktors, bijušais vides ministrs Indulis Emsis.
Emsis piedāvā veidot iepakojuma savākšanas sistēmu kā Vācijā. Tur ir radīts jauns likums, kas aptver visus iedzīvotājus. Paredzēta iedzīvotāju iesaistīšanās. Nosaka iedzīvotāju un ražotāju atbildību. Ražotājs atbild par iepakojumu, kurā iepakojis un ko nodevis tirdzniecības tīklā. Ražotājam ir šajā sistēmā jāpiedalās. Iepakojumam ir jābūt tādam, lai to būtu viegli pārstrādāt, lai nebūtu tā pārstrādei jāveic komplicētas darbības. Ražotājs iepakojuma savākšanā var palīdzēt ar bonusiem - dot atlaides cilvēkiem, kas šķiro atkritumus, un kas automātiski stimulē šķirot.
Emsis uzskata, ka šāda pieredze ir labi uzkrāta un atrisina visu iepakojuma sistēmu. Depozītu sistēma ir veclaicīgs risinājums, kurā ieinteresēts tikai bizness. Tas neļauj savākt visu iepakojumu. Cilvēkiem liek mācīties dalīt iepakojumu divās daļās - viena, kas ir pakļauta depozītam, otra - kas nav.
Latvijā nepieciešams jauns iepakojuma likums, kurā būtu vieta brīvprātīgam depozītam, kas attiecas uz stikla taru. To taru, kas ir atkārtoti izmantojama, var nodot labprātīgā depozītā. Atsevišķā konteinerā šķirot iepakojumu.
Šāda sistēma jau ir ieviesta Ziemeļvidzemē ar devīzi «Šķirot - tas ir vienkārši». Metāls, skārda bundžas, plastmasa, papīrs - viss tiek mests vienā kontekstu, kura saturu pēc tam nogādā atkritumu šķirošanas līnijā. Vienkārši un skaidri saprotami. Tur iekšā ir arī PET pudeles un skārdenes. Jāatceras, ka dabu piesārņo viss iepakojums, tādēļ ir jāsavāc visi 100%, rezumē bijušais vides ministrs.
