Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana ir kritiski jāizvērtē, un lēmumu par tās ieviešanu nedrīkst pieņemt sasteigti, bet gan šis jautājums būtu jāatliek pēc Saeimas vēlēšanām, uzskata Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP).
LOSP: Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana ir kritiski jāizvērtē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
LOSP aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana ir nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) politizēts jautājums un veids, kā iegūt vēlētāju balsis pirms vēlēšanām. LOSP uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu nedrīkst pieņemt sasteigti un bez argumentiem, kas pamatotu tās izmaksu samērīgumu un pamatotību. Patlaban neesot arī skaidrības, kur rast finansējumu šādas sistēmas ieviešanai.
LOSP pārstāvji aģentūrai LETA uzsvēra, ka, ņemot vērā aprēķinātos ieguldījumus sistēmas ieviešanā, ir kritiskāk jāizvērtē visas šīs sistēmas pozitīvās un negatīvās puses, kā arī ieguvumi sabiedrībai un dabai. «Pamatojoties uz LOSP dalīborganizāciju iebildumiem, atbalstam savu biedru un citu organizāciju nostāju pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, bet ne jau tāpēc, ka atbalstam tukšo dzērienu taru mētāšanos dabā, bet gan, pamatojoties uz neadekvāto sistēmas izveides izmaksu rēķina. Ja šāda sistēma neuzliktu papildus slogu ražotājiem, tirgotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem, tad varam plānot kādas dabai draudzīgas un sabiedrībai ērtas un lētas sistēmas izveidi,» uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Viņš atgādināja, ka šā gada 25.aprīlī notikušajā Pārtikas nozares padomes sēdē visas klātesošās puses, izņemot VARAM pārstāvjus, pauda noraidošu attieksmi depozīta sistēmas ieviešanai, iekams nebūs pierādīta šādas sistēmas rentabilitāte un ieguvums tautsaimniecībai un videi.
Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzsvēra, ka tā vietā, lai spriestu par depozīta sistēmas ieviešanu, kas skars tikai 2% no kopējā atkritumu daudzuma, būtu jāseko līdzi Eiropas Savienības (ES) priekšlikumiem un iniciatīvām par visa veida plastmasas pārstrādi, kam ES arī plāno finansiālo atbalstu.
«Lai nepiegružotu Latviju, nepieciešams plašāks skatījums uz atkritumu šķirošanu un tā pārstrādi, piesaistot ES līdzekļus. Latvijas dzērienu ražotāji nav pret depozīta sistēmu kā tādu, bet gan par veidu kā to šobrīd VARAM mēģina ieviest, nerēķinoties ar izmaksām, laika termiņiem un to, cik tā Latvijas situācijā būs efektīva un piemērota,» rezumēja Šure, atgādinot, ka vēl pirms nepilna gada VARAM atzina iepakojuma depozīta sistēmas neefektivitāti un norādīja, ka tā Latvijā netiks ieviesta. Pēc Šures teiktā, atliekt vienīgi minēt, kas pa šo laiku ir mainījies.
Jau ziņots, ka VARAM izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.
Zemkopības ministrija (ZM) iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsvēra ZM.
«ZM nevar atbalstīt sagatavotā likumprojekta tālāku virzību, jo nav saņemtas atbildes uz principiāli svarīgiem jautājumiem, kas pamatotu plānotās depozītu sistēmas darbības efektivitāti un ieviešanas izmaksu samērīgumu un pamatotību. Šādos nozīmīgos lēmumos ir jābūt lielākai skaidrībai par sistēmas darbību kopumā, pirms tiek panākta konceptuāla vienošanās par likumprojekta tālāko virzību,» uzsvēra ministrijā, aicinot ņemt vērā, ka depozītu sistēma attieksies tikai uz 2-5 % no visiem kopējiem atkritumiem (10 -15% no kopējā iepakojuma apjoma) un tās ieviešanas izmaksas būs jāsedz tieši dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) fondu finansējums šim mērķim nav pieejams.
ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.