Latvijas sabiedrību satrauc «ABLV Bank» likvidācijas sekas, piektdien vēsta laikraksts «Diena», atsaucoties uz aptaujas, kas pasūtīta valdības vajadzībām, datiem.
Aptauja: Latvijas sabiedrību satrauc «ABLV Bank» likvidācijas sekas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikraksts norāda, ka atbilstoši aptaujas datiem iedzīvotāju viedoklis ir kardināli pretējs valdības iepriekš paustajam - iedzīvotājiem nav mazsvarīga «ABLV Bank» pēkšņā darbības apturēšana, nav mazsvarīgas no tā izrietošās sekas ne tikai ekonomikā, bet arī kultūras jomā.
Uz jautājumu, cik aktuālas Latvijas valstij ir «ABLV Bank» likvidācijas sekas, lielākā daļa respondentu kā būtiskas atzinuši gan zaudētās darba vietas (79% respondentu), gan nenomaksātos nodokļus (72% respondentu), gan arī zaudētās investīcijas Latvijā (69% respondentu), kuri šīs trīs problēmas atzinuši kā ļoti aktuālas vai arī drīzāk aktuālas. Samērā nelielai daļai respondentu tas šķitis nesvarīgi, kā arī nelielai daļai nav bijis konkrēta viedokļa.
Lai arī mazākā mērā, tomēr tikpat būtisks, pēc aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotājiem ir mūsdienu mākslas kolekcijas liktenis, ko «ABLV Bank» iegādājusies Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vajadzībām, proti, 44% respondentu pauduši satraukumu par šo jautājumu, turklāt 41% arī bažījas par minētā mākslas muzeja būvniecības atlikšanu līdz ar bankas darbības apturēšanu.
Aptaujā 44% respondentu arī minējuši, ka «ABLV Bank» īpašniekiem vajadzētu turpināt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Tam gan nepiekrīt 24% aptaujāto, bet 33% nav viedokļa par šo jautājumu. Savukārt 32% respondentu pauduši pārliecību, ka bankas īpašniekiem būtu jāturpina teritorijas «New Hanza City» attīstība. Tam gan nepiekrīt 17% aptaujāto, savukārt vairāk nekā pusei jeb 51% respondentu nav bijis viedokļa par šo jautājumu.
Laikraksts atzīmē, ka īsi pēc bankas darbības apturēšanas politiķi, valdības pārstāvji un Saeimas deputāti pauda diezgan pretrunīgus viedokļus - gan to, ka bankas likvidēšanai nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, jo valsts ekonomika pašlaik attīstās, kas arī aizstās tos nodokļu ienākumus, kas vairs neienāks no šīs bankas, gan arī, ka «ABLV Bank» grupa kopumā ir gan liels nodokļu maksātājs, gan darba devējs.
Premjers Māris Kučinskis toreiz pauda, ka «ABLV Bank» nav tik sistēmiski svarīga kā savulaik bankrotējušās «Parex banka» un «Latvijas krājbanka», piebilstot, ka valdība, protams, nav ieinteresēta, lai banka «pazustu no zemes virsas». Viņš gan arī norādīja, ka ABLV nav tik kritiski svarīga, jo tajā «nav mūsu noguldītāju naudas», tomēr nodrošina darbu cilvēkiem un ir gana nozīmīga finanšu jomā, norāda laikraksts.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu.