Izglītības un zinātnes jomas konsolidēšana ļautu Latvijai piekļūt pie lielākiem Eiropas Savienības (ES) naudas resursiem šajā jomā, aģentūrai LETA stāstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Kariņš: Izglītības un zinātnes jomas konsolidēšana ļautu Latvijai piekļūt lielākiem ES naudas resursiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka Latvijas valdībai ir pēdējais laiks izdomāt, kas ir svarīgs valsts ilgtermiņa attīstībai un kādi ES fondi vislabāk kalpos Latvijas attīstības vajadzībām. «No ES iespējām mums ir lauksaimniecības, kohēzijas un zinātnes un attīstības naudas. Kohēzijai un lauksaimniecībai nauda būs mazāk, tātad par tradicionālajiem avotiem būs arvien sīvāka cīņa. Bet trešais lauks, kam tiks piešķirti vairāk līdzekļi nākamajā ES daudzgadu budžetā, ir zinātne, pētniecība un attīstība,» skaidroja Kariņš, piebilstot, ka Latvija un pārējā Austrumeiropa no šīs naudas saņem tikai 3%.
Kā iemeslu viņš minēja to, ka valstī līdz šim nav sapratnes vai vienošanās par to, ka tad, ja tā vēlas būt bagāta valsts, nepieciešams ieguldīt tieši attīstībā, ne tikai citās jomās. Zinātniskā un augstskolu sektora konsolidēšana, pēc EP deputāta domām, ļautu valstī pieaugt algām un kļūt konkurētspējīgākiem. «Mums jāpārveido ekonomika uz to, ka mēs ražojam un pārdodam tādas preces un pakalpojumus, kam ir lielāka sarežģītība un pievienotā vērtība. Mūsu visas augstākas izglītības un zinātnes bāzes ir saskaldītas. Ja šo jomu konsolidējam, ko varam divu gadu laikā izdarīt, tas kalpotu ilgtermiņa attīstības interesēm,» pārliecību pauda politiķis.
Viņaprāt, Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums ES budžetam pēc 2020.gada vērtējams kā iespēja vai turpinājums ierastajam ceļam. «Ja dzīvojam kā līdz šim - sēžam galda galā un pieņemam atliekas, kas tur ir, tad tas ir slikts piedāvājums. Mums kardināli jāmaina izpratne par to, kāda ES nauda ir svarīgākā un jāsaprot, kur ir mūsu valsts attīstības atslēga, un tā ir mūsu cilvēkos, jo pēkšņi nekļūsim par lauksaimniecības lielvalsti,» teica Kariņš, piebilstot, ka neapšaubāmi jācīnās arī par vienlīdzīgiem maksājumiem lauksaimniekiem un kohēziju, tomēr tas nav tas, kas Latviju izvilks no zemo algu slazda.
Taujāts, cik lielas izredzes valdībai ir lobēt valsts intereses ES, viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) nav nevienā «Eiropas politiskajā ģimenē un viņiem nav aizmugure». «Eiropā viss tiek sadalīts un lobēts tieši no politikas viedokļa. Mums ir politiķi, kas stāv ārpus Eiropas aprites. Jautājums, vai nākamās valdības vadītājam un tās pārstāvjiem būs kontakti un sakari ar kādu no lielajiem Eiropas spēkiem, bet šai valdībai tas vienkārši nav,» atzīmēja EP deputāts, piebilstot, ka personīgam kontaktiem Eiropas politikā ir ļoti liela loma, bet vēl lielāka loma ir politiķu politiskajai piederībai Eiropas politisko partiju ģimenēm.
Jau vēstīts, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.
EK 2.maijā publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada norādīts, ka ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi. Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās - 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos. ES budžetā ir integrēts arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) - galvenais instruments, ar ko ES finansē attīstības sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm un kas līdz šim bijis starpvaldību vienošanās. Ņemot vērā inflāciju, tas pēc apmēra līdzinās pašreizējam jeb 2014.-2020.gada budžetam, ieskaitot EAF, norāda EK.
Ārlietu ministrija (ĀM) jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu «Brexit» radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.
ĀM skatījumā, EK piedāvājums uzskatāms par pamatu turpmākām sarunām, tomēr vienlaikus tas radot šaubas, vai piedāvātais ES budžeta kopapjoms būs pietiekams, lai finansētu visas - gan pamata, gan jaunās politikas.
Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādījusi, ka pēc EK priekšlikuma par ES nākamo daudzgadu budžetu Latvija pagaidām nav pārāk labā pozīcijā. Finanšu ministres vērtējumā, EK piedāvājums ir kompromiss, par ko liecina fakts, ka gan naudas iemaksātāji ES budžetā, gan naudas saņēmēji ir neapmierināti. Vienīgo pozitīvo vērtējumu sniegus Vācijas, kur paudusi gatavību ieguldīt vairāk Eiropas attīstībā.
«Latviju vairāk satrauc jautājums par finansējumu lauksaimniecībai un kohēzijas politikai, jo pēc EK priekšlikumu paziņošanas mūsu pozīcijas nav pārāk labas. Katrā ziņā, mums būs svarīgi redzēt formulu, pēc kuras aprēķinās Latvijai pieejamos ES fondus nākamajiem gadiem. Latvija vēlas, lai formulā viens no kritērijiem būtu iekšzemes kopprodukts, kā arī, lai tiktu ņemta vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas liecina, ka tādējādi Latvija zaudē konkurētspēju,» stāstīja Reizniece-Ozola.