Pagājušajā nedēļā Latvijā ir noslēgusies masveida vasarāju graudaugu sēja, un līdz šim sējumi ir attīstījušies samērā labi, taču uz graudu rekordražām šogad laika apstākļu dēļ pagājušā gada rudenī, visticamāk, nevar cerēt, atzina aptaujātie eksperti.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis teica, ka atsevišķos laukos Vidzemē, kuri bijuši mitri un ilgi žuvuši, vasarāju sēja turpinās. Tomēr kopumā masveida sējas darbi visā Latvijā noslēdzās aizvadītajā nedēļā. «Lauki izskatās labi, mitruma līdz šim pietiek, kas ir ļoti svarīgi vasarājiem. Maija svētku brīvdienās Latviju šķērsoja pērkona lietusgāzes, kuras līdz tam iesētajiem sējumiem nāca par labu,» viņš teica.
Balodis piebilda, ka, pateicoties siltajam laikam maijā, augi strauji attīstījās. Tāpēc, lai arī sēja sākās vēlāk., graudaugu attīstība nav iekavējusies. Galvenais, lai netrūkst mitrums, tad ražas būšot labas. Tomēr uz rekordražām nav ko cerēt. «Ziemāji pēc ziemas ir atkopušies, siltuma un mitruma pietiek, bet tāda ražas potenciāla kā pērn nav, jo vietām sējumi ir izslīkuši. Sūdzēties gan arī nevar,» viņš teica. Pozitīvi vērtējams sinoptiķu solītais lietus tuvākajās dienās, pretējā gadījumā, ja mitruma sāks trūkt, pirmie cietīs vasarāji.
Pēc Baloža, graudaugu sējumi šogad pavasarī ir strauji sadīguši, jo pēkšņi uznāca silts laiks, un kopumā līdz šim sējumi ir attīstījušies samērā labi. Vasarīgais laiks maijā sekmējies augu strauju attīstību. Turpmāk vēlamas būtu mērenākas gaisa temperatūras nevis pārlieku liels karstums. Siltos laika apstākļos arī kaitēkļi un graudaugu slimības izplatās vairāk nekā vēsākos laikapstākļos, tāpēc lauksaimniekiem ir būtiski vairāk pievērst uzmanību sējumu kopšanai.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) «VAKS» valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA pastāstīja, ka vietām Vidzemē vasarāju sēja vēl turpinās, jo mitruma dēļ uz laukiem sēja ilgstoši tika kavēta. Tomēr masveida sēja ir noslēgusies. Sējumi attīstās strauji augstās gaisa temperatūras dēļ. Tuvākajās dienās gan būtu vēlams lietus, jo sausā laika dēļ mitrums no augsnes strauji iztvaiko.
Jansons atzīmēja, ka no pārziemojušajiem ziemājiem Vidzemē un Latgalē apmēram 10% bija jāpārsēj. Tā daļa sējumu, kas nebija jāpārsēj, tika vēlu sēta un nav attīstījusies ideāli. Kopumā šogad viennozīmīgi uz graudu rekordražām nevar cerēt, ņemot vērā laika apstākļus aizvadītajā rudenī. «Uz augstu ražu šobrīd neceram, jo laikapstākļi pagājušajā rudenī un vēlāk ir izdarījuši savas korekcijas. Ir daudz vasarāju,» teica Jansons, norādot, ka graudu kopējo ražu ietekmēs gaisa temperatūra turpmāk.
Viņš piekrita, ka patlaban ir noslēgusies masveida vasarāju sēja. Tomēr darbi šogad bija apgrūtināti pērnā gada rudens lietavu dēļ, kamdēļ lauki nežuva tik vienmērīgi kā ierasts citus gadus. Līdz ar to vienu un to pašu lauku nācās apsēt pa daļām, sākot no vietām, kur bija mazāk mitrs. Lauksaimniekiem tas esot bijis diezgan sarežģīti un nepatīkami, kā arī prasīja papildus resursus un darba laiku. Tomēr kopumā pavasaris sējumiem līdz šim bijis labvēlīgs, jo iepriekš bija mēreni silts laiks un mitrums, kas sekmēja vasarāju sadīgšanu. Tikai pagājušajā nedēļā gaisa temperatūra būtiski paaugstinājusies. «Ceram, ka šonedēļ Latviju šķērsos lietus frontes, jo mitrums sējumiem ir ļoti nepieciešams,» teica Lazdiņš.
Lazdiņš teica, ka 15-20% no šogad pārziemojušajiem ziemājiem kopumā Latvijā bija jāpārsēj slikto sējas apstākļu dēļ rudenī un nedaudz arī ziemā, taču būtiski tas kopumā ražu neietekmēs. Pagaidām esot pāragri prognozēt ražas apmēru šogad.
