Latvijā pārvadāto dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad varētu saglabāties pagājušā gada līmenī, prognozēja VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.
LDz prezidents: Dzelzceļa kravu apmērs šogad varētu saglabāties pagājušā gada līmenī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš gan piebilda, ka šāda prognoze ir iespējama pie nosacījuma, ja šī gada laikā nebūs nepatīkamu pavērsienu politiskajā retorikā un sankcijās savstarpējās Eiropas Savienības (ES), Latvijas un Krievijas attiecībās.
Vērtējot šā gada datus, Bērziņš sacīja, ka šogad ar pieaugošu tendenci kravu pārvadājumos bijis aprīlis, kad, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, pieaugums bijis par 7,3%, bet šī gada maija pirmajās pusē, salīdzinot ar to pašu laiku pērn, pieaugums bijis par 6%. Pēc Bērziņa teiktā, prognozējams, ka maijā pieaugums varētu būt mērāms 7-10% apmērā.
Arī šie darbības rādītāji liecina, ka gadā kopumā varētu izdoties noturēt tādu apmēru, kāds bija pērn, lai gan priekšā vēl ir otrā gada puse, ko prognozēt ir ļoti grūti, atzīmēja Bērziņš. Tajā laikā spēcīga ietekme var būt dažādiem politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kas saistīti ar Krievijas un Rietumvalstu attiecībām - retorikas pastiprināšanās, sankciju palielināšanās. Taču ar šo faktoru ietekmi jārēķinās vienmēr.
Lūgts komentēt LDz darbību kravu diversifikācijas jomā, Bērziņš sacīja, ka pagājušajā gadā novērota tendence, ka pieaug kravu apmērs no Baltkrievijas, vienlaikus gan turpina samazināties kravu apmēri no Krievijas, kura pārvirza kravas uz savām ostām. Taču, piemēram, ziemas sezonā Krievija tomēr izmantojot Latvijas dzelzceļa nodrošinātos pārvadājumus, jo Latvijā ziemas laikā ostas ir pieejamākas kuģošanai nekā ostas Krievijā.
Lai diversificētu kravas un piesaistītu jaunus sadarbības partnerus, LDz pērn turpināja darbu Baltkrievijā un arī Ukrainā. Prioritāte LDz un tā koncerna uzņēmumiem 2017.gadā bija darbības ģeogrāfijas paplašināšanai, gan dibinot jaunas partnerības Ķīnā un Centrālāzijā, gan sākot darbu pie Dienvidāzijas tirgu - Indijas un Irānas - apguves. Tiesa, sākto procesu rezultātus varēs mērīt vēl turpmākos gadus.
Tāpat, lai sekmētu sadarbību ar esošajiem partneriem un rastu jaunas attīstības iespējas, 2017.gadā LDz izveidoja pastāvīgo pārstāvniecību Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, kā arī aktīvi iesaistījās Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas norisē, kur sadarbībai transporta un loģistikas sektorā bija atvēlēta izšķiroša loma.
Kā norādīja LDz viceprezidents Aivars Strakšas, attiecībā uz Irānu un Indiju LDz no savas puses ir veicis pirmās aktivitātes, uzrunājot potenciālos partnerus Irānā un Indijā, prezentējot Latvijas iespējas dzelzceļa pārvadājumu jomā.
Lūgts komentēt, kā iespējamo sadarbību ar Irānu varētu ietekmēt ASV paziņojums par izstāšanos no Irānas kodolvienošanās, Strakšas teica, ka šī brīža koncerna darbību tas noteikti neietekmēs. Cits jautājums ir par to, cik ilgs laiks būs nepieciešams potenciālajiem Irānas partneriem, lai pievērstos LDz piedāvājuma izvērtēšanai. Turklāt, iespējams, ka ASV varētu piemērot sankcijas pret tiem ES valstu uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Irānu.
Taču, pēc Strakšas teiktā, Irānas pārstāvji esot izrādījuši interesi par iespējamu sadarbību ar Latviju, kas ir skaidrojams ar Latvijas stratēģiski svarīgo atrašanos Skandināvijas tuvumā.
Kā ziņots, ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā otrdien paziņoja, ka ASV izstājas no 2015.gadā noslēgtās Irānas kodolvienošanās, un atjaunos visas sankcijas, kas Irānai tika noņemtas šīs vienošanās ietvaros. Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns norādīja, ka Trampa lēmums par izstāšanos no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma radījis ķīli ES un ASV attiecībās, jo ES līderi nav spējuši pārliecināt Trampu no līguma neizstāties.
Pēc eksperta domām, ES saglabāt līgumu ar Irānu ir gandrīz neiespējami, jo ASV ir lielākā pasaules ekonomika un bez ASV līgums pilnībā nedarbosies. «Uzņēmumi, kas vēlēsies sadarboties ar Irānu, būs izvēles priekšā - sadarboties ar Irānu vai ASV. Tikmēr ES lielvalstis un ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni varētu mēģināt pārliecināt Irānu nedaudz mainīt vienošanos, lai ietvertu, piemēram, ballistisko raķešu darbību, draudu izbeigšanu Izraēlai, teroristisko grupējumu finansēšanu un atbalstīšanu,» teica Andžāns.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gadā Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs saruka par 8,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu un bija 43,792 miljoni tonnu, tostarp pirmajos četros mēnešos Latvijā pa dzelzceļu pārvadāja 17,584 miljonus tonnu kravu. Savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā samazinājies par 10,9% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu un bija 15,673 miljoni tonnu.