Melbārde: «ABLV» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātismam

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana ir liels trieciens kultūras mecenātisma tradīcijām, tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa uzsvēra, ka līdz ar bankas darbības pārtraukšanu mecenātisma tradīcijas ir pavājinājušās, jo bankā savus līdzekļus tur arī Borisa un Ināras Teterevu fonds. Ministre neslēpa, ka līdz ar «ABLV Bank» darbības pārtraukšanu tiekot izjustas finansiālas sekas, jo vairāki projekti bijuši saistīti arī ar valsts simtgades programmu.

Viņa gan teica, ka attiecībā uz simtgades projektiem situācija esot atrisināta. Vienlaikus Melbārde neslēpa, ka attiecīgo problēmu risināšana radījusi lielu slogu Kultūras ministrijas (KM) budžetam, prasot vismaz 100 000 eiro no esošajiem līdzekļiem.

«Katra mecenāta zaudēšana kultūrai ir zaudējums, jo mecenātisma tradīcijas Latvijā nav nemaz tik stipras. Pie projektiem, kas ir ietekmēti, var minēt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektu, ko esam šobrīd apturējuši. Pilnīgi droši, ka 2021.gadā muzeja atvēršana nenotiks. Tāpat no 2005.gada «ABLV Bank» labdarības fonds sadarbībā ar KM un laikmetīgās mākslas speciālistiem veidoja LLMM kolekciju. Kopējais LLMM vērtību skaits ir aptuveni 1211 mākslas darbi apmēram 800 000 eiro vērtībā. Arī šie līdzekļi šobrīd ir iesaldēti,» atzina Melbārde.

Ministre arī vērsa uzmanību, ka ir būtiski novērot situāciju un pārliecināties, ka aktīvi netiek izsolīti un kolekcija netiek sadalīta. Pirmkārt, būtu nepieciešams saprast, kādā veidā notiks bankas likvidācija, kas joprojām neesot skaidrs.

«Esmu tikusies ar bankas valdes locekļiem un uzsvērusi, ka ir ļoti svarīgi darīt visu, lai šo kolekciju nesadalītu un neizpārdotu. No bankas vadības puses esmu šajā ziņā saņēmusi izpratni un atbalstu. Nepieciešamības gadījumā iesim uz valdību un prasīsim kolekcijas izpirkšanu, jo tiklīdz redzēsim, ka kolekcija ir apdraudēta un nav pieejama, ir attiecīgi jāreaģē,» teica politiķe.

Melbārde skaidroja, ka 2014.gadā un arī šobrīd ir skaidrs, ka par valsts budžeta līdzekļiem tuvāko desmit gadu laikā nav iespējams uzcelt LLMM, tādēļ brīdī, kad Borisa un Ināras Teterevu fonds nācis klajā ar iniciatīvu par muzeja celtniecību, KM to uztvērusi kā iespēju atrisināt jau ilgstoši sasāpējušu jautājumu. «Uzskatu, ka valstij ir jāizmanto katra iespēja, ja vien tas dod sabiedrībai labumu,» teica ministre.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas «Pillar» grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs «Hanzas perons», parks «Hanzas dārzs», bērnudārzs, skola un LLMM būvniecība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu