EM: Joprojām daļa uzņēmēju piekopj negodīgu konkurenci

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS foto

Novērotais kopējais ēnu ekonomikas pieaugums saistīts ar ekonomikas izaugsmi un joprojām daļa uzņēmēju, izmantojot augsto pieprasījumu tirgū, savu konkurētspēju balsta uz negodīgu konkurenci - šāda pieeja nav ilgtspējīga un nenodrošinās Latvijā ekonomisko izrāvienu, kā arī algu kāpumu un līdz ar to dzīves apstākļu uzlabošanos cilvēkiem, norādīja Ekonomikas ministrija (EM).

Ministrija uzsvēra, ka ēnu ekonomika negatīvi ietekmē valsts ekonomisko attīstību un bremzē iedzīvotāju labklājības straujāku pieaugumu, tāpēc valsts pastāvīgi īsteno virkni pasākumus tās mazināšanai.

Tāpat EM atgādināja, ka ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu - komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem.

«Maldīgs ir uzskats, ka uzņēmuma darbība ēnu ekonomikā un nemaksāt nodokļus ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats - tas ir īstermiņa risinājums, kas grauj uzņēmuma reputāciju, nenodrošina pilnvērtīgu darbinieku sociālo aizsardzību un rada risku pazaudēt labus darbiniekus, it īpaši pašreizējā situācijā, kad arvien vairāk uzņēmumu norāda uz kvalificētu darbinieku trūkumu. Vienlaikus šāda rīcība gremdē citus legālos uzņēmumus, kas kopumā kavē ne tikai attiecīgās nozares attīstību, bet arī ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi nākotnē,» uzsvēra EM.

Šodien publiskotā ēnu ekonomikas pētījuma kontekstā EM īpaši atzinīgi vērtē divus tā secinājumus. Pirmkārt, EM vēlas uzsvērt, ka 2017.gadā Latvijā bija straujākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs ar zemāko ēnu ekonomikas pieaugumu, kas ļauj domāt, ka kopumā ekonomiskajā attīstībā valsts iet pareizā virzienā un mērķtiecīgi jāturpina īstenot gan uzņēmējdarbības attīstību veicinošie pasākumi, gan ēnu ekonomiku mazinošie pasākumi, kas kopumā izveidos ilgtspējīgu un modernu ekonomikas modeli Latvijā.

Otrkārt, EM īpaši gandarī ēnu ekonomikas samazināšanās būvniecības nozarē, kas pēdējo divu gadu laikā mazinājusies par 5%. «Tas ir skaidrs apliecinājums, ka pēdējos gados īstenotie pasākumi nozares sakārtošanai un tās konkurētspējas kāpināšanai dod gaidītos rezultātus. Būvniecības nozare šobrīd strauji kāpina apgrozījumu ne vien Latvijā, bet arī eksporta tirgos, un ir spilgts piemērs citām nozarēm, kas pirmā Latvijā izstrādājusi un šobrīd paraksta vispārējo ģenerālvienošanos, apņemoties būtiski celt nodarbināto atalgojumu,» skaidroja EM.

Kā ziņots, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina pētījuma «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017» rezultāti.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2% - un neuzrādītie darbinieki - 17,4%.

Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas («SSE Riga») Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā konference «Ēnu ekonomika Latvijā», kurā prezentē pētījumu «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017».

2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc «SSE Riga» Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu