Ēnu ekonomikas apkarošanā jau trīs četrus gadus vērojama stagnācija, tādēļ jāķeras pie efektīvākiem instrumentiem, portālam TVNET apgalvoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Endziņš: Uzņēmēji piekopj ēnu ekonomiku, jo citādi nespēj
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunā ar TVNET Endziņš norāda, ka ik gadu ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās vai palielinās par dažiem procentpunktiem. Tas norādot, ka pašreizējie instrumenti ēnu ekonomikas apkarošanā ir izsmelti.
«Darba devējs, kurš vēlētos darbā pieņemt ārvalstu studentu, nedrīkst viņu iekārtot uz pilnu slodzi. Veidojas situācija, ka darbinieks ir, bet viņu nodarbināt nevar. Tāpat restorānu īpašnieki pievērsuši uzmanību jautājumam, ka, piemēram, ir pasūtījums - nākamajā dienā jānoorganizē bankets. Sazināties un nokārtot dokumentus ar Valsts ieņēmumu dienestu vienas dienas laikā nav iespējams,» piemērus, kādēļ uzņēmēji ir spiesti piekopt ēnu ekonomiku, min LTRK valdes priekšsēdētājs.
Darba devēji piedāvājuši izstrādāt vaučeru sistēmu, kas ļautu iegādāties darba atļaujas uz nelielu periodu. «Tie būtu ātrie darbi, kas varētu samazināt ēnu ekonomiku, taču ir lietas, pie kurām jāstrādā ilgtermiņā. Latvijā valda liela neuzticība valsts pārvaldei un ierēdņiem. Iedzīvotājiem nav pārliecības, ka nodokļos nomaksātā nauda tiek saimnieciski izmantota. Tāpat Latvijas uzņēmumiem jāstrādā pie savas ekonomiskās struktūras. Daudzos vietējos biznesos ir ļoti zema produktivitāte un darba devējs nespēj maksāt lielas algas. Šajā situācija jādomā par darba ražīgumu, izdevīgākām eksporta iespējām, lai saražoto var pārdot par lielāku cenu,» virzienus ēnu ekonomikas uzlabošanai norāda Endziņš.
Kā iepriekš vēstīts, otrdien publiskoti pētījuma rezultāti, kas atklāj, ka pērn Latvijā pieaugusi ēnu ekonomika, sasniedzot 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, ēnu ekonomika ir mazāka, lēcienu piedzīvojušas visas Baltijas valstis.
Latvijā pērn ēnu ekonomika sasniedza 22% no IKP, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina pētījuma «Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017» rezultāti. Ēnu ekonomiku Latvijā veido aplokšņu algas - 45,5%, neuzrādītie ienākumi - 37,2% un neuzrādītie darbinieki – 17,4%. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā - 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.
Kā norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors un pētījuma līdzautors Arnis Sauka, aplokšņu algas ir tās, ar kurām esot vissarežģītāk cīnīties. Viens no iemesliem ir kontroles mehānismu trūkums, uzskata pētnieks. Tāpat varot runāt par uzņēmēju attieksmi pret valdību, jo, ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomika mazinās, tādēļ rodoties jautājums, kāpēc uzņēmumi nemaksā vairāk nodokļos, intervijā Latvijas Radio norādīja Sauka.