Pirmdiena, 16. jūlijā Vārda dienas: Estere Hermīne Liepa
Foto: Sputnik/Scanpix

Dažādu portālu, tostarp arī sociālo tīklu īpašniekiem, jārisina jautājums par to platformās iespējamo «mirušo» jeb ilglaicīgi neizmantoto lietotāju kontu dzēšanu, konferencē «Digitālā ēra 2018. Datu regulas un datu drošības forums» atzīmēja Latvijas Universitātes (LU) juridiskās fakultātes lektors Māris Ruķeris.

Eksperts skaidroja, ka interneta vietņu īpašniekiem saistībā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) jādomā par lietotāju kontu «attīrīšanu» jeb dzēšanu gadījumos, ja tie nav izmantoti ilgu laiku, kā piemēru samērīgam neaktivitātes termiņam pieminot divus gadus. Šādu datu dzēšanas principu nepieciešams arī norādīt interneta vietnes saistošajos noteikumos jeb tā dēvētajā «privātuma politikā», par kuru lietotājiem jāsniedz sava piekrišana, izveidojot kontu.

Tāpat Ruķeris norādīja uz praksē novērotu problēmu, ka uzņēmumi mēdz iedalīt informāciju saistībā ar personu datiem kā slepenu, sevišķi slepenu vai klasificētu, taču nesniedz turpmāku skaidrojumu par to, kāda tieši informācija ietilpst katrā no šīm kategorijām. Pēc viņa teiktā, uzņēmumi nereti savos iekšējos normatīvos arī nenorāda, kuriem darbiniekiem ir piekļuve attiecīgi norādītai informācijas slepenības pakāpei.

Kā ziņots, ar šodienu visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sāk piemērot (VDAR), kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Kā skaidroja Tieslietu ministrijā (TM), ar regulu tiek noteikti vienoti nosacījumi datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz to apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Regula arī nosaka vienotus noteikumus visiem uzņēmējiem, neraugoties uz to reģistrācijas valstīm.

Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā ES teritorijā. Tajā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā ievērotie pamatprincipi - pamattiesības un pamatbrīvības, uzsvēra TM.

Tā kā regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam, līdz ar tās piemērošanu izmaiņas jāveic dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.

Papildu dažādiem personu datu aizsardzību pastiprinošiem pienākumiem un ievērojamiem sodiem par pārkāpumiem, regula paredz arī tiesības privātpersonai prasīt datu pārzinim dzēst un labot savus datus, kā arī pārnest tos uz citu organizāciju un tiesības iebilst pret savu datu profilēšanu.

© TVNET. Visas tiesības paturētas