Latvija kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžetā Latvijai atvēlēt kohēzijas finansējumu par 13% mazāk nekā patlaban, piektdien pēc koalīcijas darba grupas sanāksmes par ES struktūrfondu jautājumiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Koalīcijas darba grupa uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par ES fondu programmu ieviešanu. Pēc premjera teiktā, ES fondu ieviešanā situācija ir laba.
Tāpat tika pārspriests jautājuma par rīcību attiecībā uz nākamos ES fondu periodu, kas Latvijai paredz kohēzijas finansējuma samazinājumu par 13%. «Tas Latvijai nav pieņemams. Līdz ar to Latvijas nostāja ir kategoriski neatbalstīt līdzšinējo piedāvājumu,» uzsvēra Kučinskis.
Ministru prezidents arī iebilda EK priekšlikumam noteikt jomas, kurās nākamajā ES fondu plānošanas periodā valstīm būtu jāiegulda līdzekļi. «Ja ir zināms, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā gaidāms samazinājums, tad mēs vēlamies kaut kādu elastību programmu virzīšanā, Latvijai pašai izvēloties, kur ieguldīt, nevis sekot EK uzspiestajām programmām,» pauda premjers.
Pēc viņa teiktā, arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai līdzekļi nepieciešami infrastruktūras projektiem - galvenokārt ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā. Tāpat svarīgi ir līdzekļi zinātnei un pētniecībai.
Turpmākajā sarunās ar EK Latvija meklēs domubiedrus no citām valstīm, lai risinātu jautājumu par kohēzijas finansējumu. «Kohēzijas draugu pulks tiek meklēts un sarunas notiek, bet grupēšanās pa interesēm vairs nav tāda kā iepriekš, kad valstis grupējās austrumu valstu un vecās Eiropas valstu blokos. Tagad Latvijai ir jāmeklē kompromiss sarunās ar lielajām valstīm,» norādīja Kučinskis.
Šī gada 29.maijā un 30.maijā EK izplatīja normatīvo aktu priekšlikumus par ES atbalstu reģionālajai attīstībai un kohēzijai, kā arī ieguldījumos cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās. Šie priekšlikumi ir sākums diskusijām par ieviešanas nosacījumiem ES struktūrfondu - Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonda finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm un atbalsta programmām. Līdz ar priekšlikumu publicēšanu kļūst zināma EK nostāja, un dalībvalstīm ir iespējams virzīt daudz praktiskākas sarunas par nepieciešamo atbalstu.
Publicētie normatīvo aktu priekšlikumi paredz saglabāt līdzšinējo ES dalībvalstu reģionu iedalījumu trīs kategorijās - mazāk attīstītie, pārejas un vairāk attīstītie reģioni. Latvija joprojām kvalificēsies ES fondu atbalstam kā mazāk attīstītais reģions.
