Tiesībsargs: Ar šo parlamentu es neredzu nekādas iespējas maksātnespējas jomas sakārtošanai

Mārtiņš Daugulis/TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

«Maksātnespējas administrēšanas jomā ir skaidrs, ka šāds modelis darboties nevar. To apliecina arī paši deputāti, bet gadiem neko nedara, lai sistēmu sakārtotu,» intervijā TVNET pauž bažas tiesībsargs Juris Jansons, raksturojot Bunkus slepkavību kā aisberga virsotni ieilgušai slimībai Latvijas tiesiskuma un politiskās vides organismā.

Vērtējot pašu slepkavību, Jansons norāda, ka, palūkojoties desmitgades griezumā, diemžēl slepkavības Latvijā nav nekas neparasts, it īpaši ja runājam par sabiedrībā zināmām vai nozīmīgām personām.

«Tas saraksts ir garš. Laukrozes slepkavība nav atklāta, noziegumi, kas vērsti pret Valsts ieņēmumu dienesta vai Muitas pārvaldes darbiniekiem. Statistika ļauj redzēt, ka slepkavības Latvijā nav nekas unikāls.»

Jautājot, kādu politisku rīcību varētu sagaidīt šajā situācijā, Jansons ir skeptisks: «Paskaties debates vai izteikumus no Saeimas tribīnes par maksātnespējas jomas uzlabojumiem, kaut vai vēl šogad. Seržanta izteikums, ka viņam kāds gājis piedāvāt ko ziedot… Peripetijas arī citu politisko partiju paustajā.

Šajā kontekstā - man patiešām nav skaidrs, ko darīt. Jo izdarīt var pavisam vienkārši, ja grib. Skaidrs, ka šis modelis, tāds kā viņš ir, - tas darboties nevar! To apliecina arī paši deputāti, bet neko nedara. Ja parlamentā, visaugstākajā līmenī, deputāti, kas var pieņemt likumus, neuzņemas iniciatīvu ko mainīt, tad par ko mēs runājam. Tā vietā

tieslietu ministrs skaidrojas, ka, redz, mums viss te ir uzlabots un tā vairāk nevajadzētu būt, līdz ziņas pāršalc Bunkus slepkavība.

Es šobrīd pie šī parlamenta neredzu nekādu perspektīvu izmaiņām. Ja budžetu var pieņemt divos lasījumos vienas diennakts laikā, par ko vispār ir jautājums? Atrisināt maksātnespējas nozares problēmas - grib to izdarīt vai ne! Vai arī visi ir tiktāl iesaistīti shēmās, afērās, ziedojumu vākšanās, ka baidās kaut ko pakustināt un mainīt. Jo,

tiklīdz kāds iedos kādu vājuma pazīmi, daudzi tiks saukti pie atbildības un politiskās ēnas var būt ļoti daudzas un dažādas.»

Jansons norāda, ka maksātnespējas joma nav vienīgā, kur Latvijai ir nopietnas problēmas. «Ja runājam par justīciju kopumā kā tādu, es jūtu, ka ļoti atpaliekam no tā, kur mums ir jābūt. Analizējot statistiku, Valsts policijas gada ziņojums, noziegumu atklāšanas apjoms ir kritisks.

Policijas darbs ir ļoti vājš. Prokuratūra var strādāt ar to materiālu, ko tai nodod policija kriminālvajāšanas sākšanai, un ne reizi vien ģenerālprokurors ir norādījis, ka bieži vien tas materiāls, rupji izsakoties, ir jāmet atpakaļ, jo nevar uzturēt valsts apsūdzību ar tādu pierādījumu bāzi. Vieni neizdara, citi nokritizē, bet tiesiskums ir apdraudēts.

Un noslēdzošais posms ir, protams, tiesas. Tiesvedības ilgumi ir nepiedodami ilgi. Nepiedodami. Var taisnoties, cik grib, ka vairs nav sūdzību ECT skaists tik liels, bet lielākos vai mazākos kriminālprocesoss - lietas ilgst gadiem. Gadiem! Tā nav tiesiski veselīgas valsts pazīme, ja mēs gadiem nevaram nodrošināt kriminālprocesuālo taisnīguma iestāšanos.

Jo man kā pilsonim ir svarīgi zināt - ir apsūdzētais vainīgs vai nav vainīgs, ir noziegums atklāts vai nav. Un arī iesaistītajām personām no cilvēktiesību viedokļa, no tiesībām uz taisnīgu tiesu viedokļa, no tiesiskās noteiktības viedokļa ir jābūt taisnīgam noregulējumam. Aizdomās turamajiem Dāmokla zobens karājas virs galvas gadiem. Tas nav pieļaujami. It īpaši, ja mums ir ierakstīts Satversmē, ka Latvijas Republika ir tiesiska valsts.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu