Kā sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, patlaban kulšana notiek visā valstī, lai gan laika apstākļi darbus jūtami kavē.

"Kulšana ir sākusies pamatā visā valsts teritorijā. Ziemas rapsi kuļ pilnā sparā, arī lielākajā daļā ziemas miežu un ziemas kviešu lauku strādā kombaini. Diemžēl nevaram neko prognozēt par ražas kvalitāti, jo laika apstākļi ir pārāk mainīgi. Ir lauki, kur viss kārtībā, bet ir arī tādi, kur pāri gājis krusas mākonis un labība ir veldrē," sacīja Cimermanis.

"Rīgas dzirnavnieka" ģenerāldirektors Sandis Jansons norādīja, ka stiprā lietus un dažviet arī krusas dēļ graudu kravu piegādes nenotiek tik intensīvi, kā plānots, taču graudu pieņemšana uzņēmumā joprojām turpinās. "Ja pirms mēneša bažas sagādāja karstums, tagad satraukumu rada karstumu pavadošās lietavas un to radītais mitrums, kas var ietekmēt rudzu kvalitāti."

Arī zemnieku saimniecības "Klidziņa" īpašniece Laima Klidziņa atzina, ka lietusgāzes sagādā problēmas, tomēr kombaini uz lauka braucot. "Pie mums Jelgavas novadā vakar nolija 18 milimetri lietus, un patlaban ir vietas, kur riskanti uzbraukt, jo kombaini stieg. Tādēļ domājam pāris dienas nogaidīt, kamēr lauki nožūs, tad turpināsim rudzu kulšanu. Par graudu kvalitāti sūdzēties patlaban nevaram, tā ir laba," sacīja saimniece.

Savukārt bioloģiskās saimniecības "Brīvnieki" īpašnieks Andris Actiņš sacīja, ka pēkšņās un spēcīgās lietusgāzes laukiem kaitē, tomēr postījumi esot lokāli. "Vienā laukā nogāž tā, ka balts, kamēr blakus laukā nenolīst ne pilītes, bet ar to jau zemniekam katru gadu jārēķinās, ka gludi nekad neies," sacīja Actiņš, akcentējot, ka lielākas raizes sagādājot netipiski ātrā kultūru nogatavošanās. "Mieži, kuriem vajadzēja būt gataviem pāris nedēļas vēlāk, jau tagad ir kuļami, turklāt tas nav tikai pie mums Cēsu novadā, bet arī Madonas pusē, un, cik zinu, arī Kurzemē un Vidzemē."

Jautāts par graudu kvalitāti un noietu, saimnieks atzina, ka šogad graudu birums ir labs, savukārt par to noietu bažu nav, jo saimniecību jau apmeklējuši uzpircēji, kuri vēlas nopirkt visu 170 hektāru platībā audzēto bioloģisko griķu un auzu ražu eksportam uz Rietumiem.