Parādnieku skaits, kas nav norēķinājušies par piegādāto siltumenerģiju, kopš 2006.gada ir pieaudzis daudz straujāk nekā tarifi, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem.
Apkures parādnieku skaits pieaug straujāk par tarifu kāpumu (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopumā parādsaistību apmērs, salīdzinot ar 2006.gadu, ir pieaudzis vairumā pašvaldību. Tomēr nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju nav tikai 2009. vai 2010.gada apkures sezonas problēma, secināts ziņojumā.
Vidējā parādu pieauguma dinamika (attiecīgais apkures gads pret iepriekšējo gadu) lielajās Latvijas pilsētās ir 2,08 procentpunkti, bet, salīdzinot ar 2006.gadu, - 10,05 procentpunkti.
Gan dzīvokļu īpašnieku lietotāju kopējais parādsaistību apmērs (pret rēķinos izrakstīto kopējo maksājamo summu) par piegādāto siltumenerģiju, gan atsevišķu lietotāju parādsaistību apmērs (vidējais dzīvokļa īpašnieka parāda apmērs par saņemto siltumenerģiju) salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu būtiski ir palielinājies tikai Ventspilī, savukārt Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē un Liepājā parādsaistību apmērs ir samazinājies.
Ziņojumā secināts, ka vidējā parāda summa uz vienu lietotāju atbilst triju līdz sešu mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam.
Savukārt pārējās pašvaldībās vidējā parādu pieauguma dinamika šogad veido 5,81 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 2006.gadu, - 9,39 procentpunktus.
Pret iepriekšējo apkures sezonu vairāk par 20 procentpunktiem parāds par siltumenerģiju ir pieaudzis 12 pašvaldībās, savukārt 31 pašvaldībā vai to sastāvā ietilpstošajās pilsētās un pagastos parādi par siltumenerģiju, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušies.
Mazajās pašvaldībās vidējā parāda summa uz vienu lietotāju atbilst piecu līdz astoņu mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam.
"Viens no faktoriem, kas mazina maksājumu disciplīnu, ir kontroles un uzraudzības trūkums par maksājumu apmēru (proti, tiek pieļauta situācija, ka parāds veidojies vairākus gadus). Salīdzinoši maz tiek izvirzītas prasības par attiecīgo parādu piedziņu. Ir pašvaldības, kurās pret parādniekiem prasības tiesā vispār nav izvirzītas. Salīdzinot datus par parādnieku skaita un parādu apmēra izmaiņām, konstatēts, ka daļā pašvaldību, saglabājoties nemainīgam parādnieku skaitam vai arī šim skaitam samazinoties, palielinās parādu apmērs. Tātad pieaug nevis nemaksātāju skaits, bet esošo nemaksātāju parādi," secināts EM sagatavotajā ziņojumā.
EM informē, ka parādu piedziņas process kā līdzeklis maksājumu atgūšanai lielajās pilsētās tiek izmantos mazāk nekā 10% gadījumu (vidēji 2008.gadā - 1% gadījumu, 2009.gadā - 9,3% gadījumu, bet 2010.gadā - 8,3% gadījumu).
Savukārt parādu piedziņas process kā līdzeklis maksājumu atgūšanai pārējās pašvaldībās tiek izmantots vidēji 12% gadījumu (vidēji 2008.gadā - 13,4% gadījumu, 2009.gadā - 12,1% gadījumu, bet 2010.gadā - 10,3% gadījumu.
"Parādnieku skaita pieaugums procentuāli būtiski pārsniedz tarifu vidējo pieaugumu Latvijā. Tarifu pieaugums ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt parādnieku skaitu un parādu apmēra pieaugumu. Otrs parāda apmēru pieaugumu veicinošs faktors var būt bezdarba līmenis un vidējās darba algas izmaiņas," norāda EM.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju strādājošo vidējā darba samaksa 2010.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājusies par attiecīgi 8,6% (bruto) un 10,9% (neto), turklāt būtiski ir palielinājies bezdarba līmenis. Ja 2008.gada oktobrī bez darba bija 5,65% iedzīvotāju, tad 2010.gada augustā - jau 15% iedzīvotāju.
"Tomēr, izlases veidā analizējot datus par tarifu izmaiņu, parādnieku un bezdarba ietekmi uz parāda apmēru, nav saskatāmas kopsakarības. Atsevišķās pašvaldībās, saglabājoties nemainīgam tarifam un vienlaikus samazinoties parādnieku skaitam, pieaug parāda apmērs, savukārt citās, nemainoties tarifam un samazinoties bezdarba līmenim, joprojām turpina pieaugt parādnieku skaits un parādu apmērs. Ietekmi uz parādnieku skaitu neatstāj arī tarifa lielums, tas ir, analizējot pašvaldības ar augstāko un zemāko tarifu, parādu problēma (piemēram, nemaksātāju skaits, parādu % apmērs ir līdzīgs)," secināts zinājumā.
Vidēji tarifs lielajās pilsētās 2010.gada apkures sezonā pret 2008.gada apkures sezonu ir palielinājies par 3,3%. Trijās no astoņām lielajām pilsētām tarifs, salīdzinot ar 2008.gada apkures sezonu, ir samazinājies.
Vidēji tarifs pārējās pašvaldībās 2010.gada apkures sezonā pret 2008.gada apkures sezonu ir palielinājies par 6,7%, tostarp pašvaldības, kurās apkure tiek nodrošināta līdz divām dzīvojamām mājām, - par 8,6%, pašvaldībās, kurās apkure tiek nodrošināta līdz 20 mājām, - par 5%, un pašvaldībās, kurās apkure tiek nodrošināta virs 20 dzīvojamām mājām, - par 6,6 %.
EM ziņojumā atzīst, ka savlaicīga nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze, jo, sākot no 2006.gada, parādsaistību apmērs pret rēķinos izrakstīto maksājumu apmēru pārsniedz vidēji 14% katrā teritorijā.
"Apkures parādi 2010.gada apkures sezonas sākumā, salīdzinot ar 2009.gada apkures sezonas sākumu, ir būtiski palielinājušies tikai atsevišķās pašvaldībās. Tādās pilsētās kā Rīga, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jūrmala un Jēkabpils parādu pieaugums pret iepriekšējo apkures sezonu ir zem 10%. Tādējādi kopumā kavēto maksājumu apmēra pieaugums nav tik būtisks, lai nesāktu apkures sezonu bez papildu kompensējošiem pasākumiem," teikts ziņojumā.
Ar ziņojumu otrdien, 9.novembrī, iepazīsies valdība.