Būs iespēja iepazīties ar paša autora dzejoļu ciklu "Ceļš" un ar viņa jaunākajiem atdzejojumiem – latvisku skanējumu guvuši vāciski dzeju rakstījušo Latvijas baltvāciešu stingri strofiskās formās ieturētie spožākie darbi. Šī vakara uzmanības lokā Ģertrūde fon den Brinkena (jeb Ģertrūde no Briņķiem) un Verners Bergengrīns, par kuriem pats atdzejotājs teicis, ka tik izcilu filozofisku domas dziļumu un formas tīrību kā šo nepelnīti mazzināmo autoru darbos viņš viennozīmīgi liek vienos svaru kausos ar tādiem pasaules klasiķiem kā Rilke vai Gēte.

Valdis Bisenieks

Dzejnieks, atdzejotājs, poliglots, filoloģijas zinātņu doktors Valdis Bisenieks dzimis 1928.gadā Rīgā, ilgus gadus veltījis darbam Latvijas Universitātē, ir kopš 1992.gada atjaunotā Latvijas Rotari kluba pirmais prezidents, uzaudzinājis divus dēlus, bet sevi formā uztur ar regulāru skriešanu – gluži vai par leģendu kļuvis to cilvēku stāstītais, kuriem savulaik laimējies satikt Vērmaņdārzā garām skrienošo sirmo profesoru vienās peldbiksēs jebkuros laika apstākļos. Iznācis mīlas dzejas krājums "Re(h)abilitācija" (2004.g.) un sev nozīmīgiem cilvēkiem veltītie "Dāvinājumi" (2008.g.).

Valdis Bisenieks latviski atdzejojis Dantes "Dievišķo komēdiju", Gētes "Faustu", senindiešu svēto dziesmu "Bhagavad Gīta", sv. Franciska "Ziediņus", "Atskaņu hroniku", Rilkes "Stundu grāmatu" un "Gleznu un tēlu grāmatu" un vēl daudz ko citu, savukārt uz vācu valodu atdzejojis daudzus latviešu autorus – Knutu Skujenieku, Amandu Aizpurieti u.c., bet nesen arī Raiņa "Galu un sākumu". Ar fenomenālo atmiņu apveltītais dzejnieks visus savus dzejoļus un atdzejojumus parasti runā no galvas.

Pasākumu sadarbībā ar Saules muzeju rīko Austras biedrība, folkmūziķu organizācija, novembra otrdienās vēl gaidāmi arī Ivetas Ratinīkas un Rutas Štelmaheres autorvakari, bet 30. novembrī to dzejnieku lasījumi, kuriem novembrī dzimšanas diena. Ieeja brīva, ziedojumi honorāram un muzejam brīvprātīgi.