Jaunā rakstniece lasītājiem piedāvā jau savu otro grāmatu "Kaķu meitene", kas stāsta par bāreni Aurēliju un viņas piedzīvojumiem plašajā pasaulē. Tas ir stāsts par tiekšanos pēc mīlestības un atbalsta, tas ir stāsts, kurā, iepazīstot pagātni, rodas iespēja arī nākotnei.

Īss "Kaķu meitenes" apraksts

Meitene veikli uzrāpās kokā un paslēpās tā lapotnē. Viņa… Aurēlija, kas visu bērnību pavadījusi bērnunamā un cīnījusies par savu eksistenci. Brīdī, kad Aurēlijai atņems visdārgāko, viņa pametīs vietu, kas aizstājusi mājas, lai iegūtu brīvību. Un sāksies meitenes dzīves skaistākais un skaudrākais ceļojums… Aurēlija sapratīs, ka viņas liktenis ir cieši saistīts ar kaķiem un kaķu dzīvi, taču cik ļoti?

Interesanti, ka Ilzes Liliānas pirmā grāmata - pasaka "Mazais eņģelītis" tapusi tikai deviņu gadu vecumā.

TVNET: Turot rokās "Kaķu meitenes" izdevumu, īsti nespēju noticēt, ka 15 gadu vecumā ir iespējams sarakstīt tik biezu literāru darbu. Tavs pirmais stāsts, pasaka "Mazais eņģelītis" tapusi deviņu gadu vecumā, vai tiesa? Zinu, ka daudzi pusaudžu gados aizraujas ar dzeju, bet šī jau ir tava otrā grāmata?

Par to, ka otrā grāmata sanāca tik bieza, es arī mazliet brīnos, jo nebiju plānojusi, cik garš stāsts sanāks. Ja ir ideja un iedvesma, tad var rakstīt neapstājoties. Rakstot man nekāda plāna nebija un visu uzreiz rakstīju datorā, bet man ļoti patika rakstīt, tāpēc arī sanāca diezgan garš stāsts. Galvenais tas, ka pašam patīk, un es ceru, ka arī citiem lasītājiem patiks.

TVNET: Kā sākās tava aizraušanās ar literatūru?

Ilze Liliāna Muižzemniece:

Lasīt es sāku četru gadu vecumā, un lasīšana man vienmēr ir ļoti patikusi.

Laikā, kad mācījos pirmajās klasēs, izlasīju ļoti daudz grāmatu. Arī rakstīt sacerējumus skolā man ļoti patika. Tad arī sāku pati mājās rakstīt dažādas pasakas un dzejoļus. Kad uzrakstīju "Mazo eņģelīti" un citiem tas patika, sapratu, ka ir vērts rakstīt tālāk. Grāmatu rakstīšana un lasīšana man sagādā lielu prieku.

TVNET: Man kā lasītājam ir viegli vizualizēt "Kaķu meitenes" galveno varoni Aurēliju. Vai klusībā nelolo sapni, ka kādreiz Aurēlijas personāžs varētu atdzīvoties animācijas vai pat pilnmetrāžas mākslas filmā? Latvijā tik reti tiek veidotas filmas bērniem, šķiet, pēdējās divas, kas nāk prātā, ir "Ūdensbumba resnajam runcim" un "Mazie laupītāji".  

Ilze Liliāna Muižzemniece: Viens no mērķiem, rakstot otro grāmatu, bija labi vizualizēt tēlus un viņu sajūtas, emocijas un domas par citiem un apkārtējo pasauli, tāpēc ļoti priecājos, kad kāds pasaka, ka galvenajos varoņos bija viegli iejusties un tos saprast.

Doma par mākslas filmu man ir, jau kopš es šo darbu rakstīju, un es ļoti ceru, ka to izdosies īstenot. Es pati labprāt nākotnē kļūtu par filmu režisori, jo mani ļoti aizrauj filmu veidošana.

Ticu, ka ar prasmīgu filmēšanas komandu izdotos izveidot interesantu un skaistu filmu, kas patiktu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.

Ilze Liliāna Muižzemniece: Par filmu "Catwoman" uzzināju tikai pavisam nesen, bet neesmu vēl redzējusi. Jā, arī Aurēlijai piemīt pārdabiskas spējas, bet tās atklājas mazliet vēlāk stāstā. Šo stāstu es centos uzrakstīt tā, lai lasītājs to visu varētu iztēloties kā īstenību, bet tajā ir arī daudz fantāzijas elementu un neiespējamu notikumu. Ar komiksiem gan pārāk neaizraujos, mani vairāk interesē garāki stāsti un romāni.

TVNET: Vai rakstot klausies fonā arī kādu mūziku? Kāda mūzika tevi iedvesmo?   

Ilze Liliāna Muižzemniece: Rakstu parasti klusumā, lai vieglāk iejusties tēlos, taču dažreiz paklausos arī kādu mierīgu mūziku, parasti angļu vai amerikāņu grupas. Es dziedu meiteņu kamerkorī "Tonika", kas ir ļoti labs koris, un nesen atgriezos no koncertceļojuma Šveicē, Vācijā, Austrijā. Mūzika man vispār ļoti patīk, es dziedu, dejoju, spēlēju klavieres, arī izdomāju dejas un komponēju dziesmas.

TVNET: Noslēgumā - kādi nākotnes radošie plāni? Vai jau esi domājusi par nākamo grāmatu?

Ilze Liliāna Muižzemniece: Nākotnē plānoju uzrakstīt vēl citas grāmatas, kā arī studēt, mācīties valodas un vēlāk strādāt radošu darbu, kas būtu saistīts ar interesantiem cilvēkiem un ceļošanu, piemēram, par žurnālisti vai filmu režisori. Ļoti ceru, ka tiks izdotas vēl arī citas manas grāmatas, šobrīd ir doma par nelielu dzejoļu krājumu, un šobrīd cenšos pabeigt kādu jaunu stāstu, bet pēc tā esmu nolēmusi rakstīt "Kaķu meitenes" turpinājumu.