Kritizē Zviedrijas attieksmi pret Latviju

Mums vajadzētu būt daudz uzstājīgākiem attiiecībā pret Zviedriju, kuras bankas ir lielā mērā atbildīgas par finanšu krīzi Latvijā un sagrāvušas desmitiem tūkstošu iedzīvotāju dzīves, uzskata rakstnieks. Pēc jaunākajiem pārdošanas datiem viņa sarakstītā grāmata ir šīs nedēļas pirktākas izdevums apgādā "Valters un Rapa", kā arī viens no pārdotākajiem darbiem kopumā.

Autors, kurš pašmāju literatūras "scēnā" parādījies ne nokurienes pēc neatkarības atgūšanas darbojies starptautiskajā biznesā, nomainot dzīvesvietu Vācijā, Krievijā un Somijā. Ideja par grāmatas rakstīšanu bijusi jau ilgāk, taču līdz rezultātam tā nonākusi pagājušogad, kad četru mēnešu laikā (janvāris – maijs) materiāls pabeigts pilnībā.

Sākoties milzīgajām finanšu problēmām Latvijā, viņam, labi pārzinot biznesa virtuvi, radies priekšstats, ka pašmājās pārāk viegli samierinājušies ar zviedru banku attieksmi, kuras padarījušas latviešus par galvenajiem vaininiekem savās problēmās.

"Ir slimnieks ar 42 grādu temperatūru, kurš atrodas uz miršanas robežas.

Atnāk profesionāls ārsts un iedod zāles, nevis lai samazinātu, bet gan vēl paaugstinātu temperatūru,"

situāciju raksturo Ozols, banku rīcību dēvējot par mērķtiecīgu finanšu noziegumu.

Daudz huligānismu

Grāmata sākās ar to, ka Stokholmā slepus ierodas latviešu grupa, lai nolaupītu Zviedrijas karali. Pēc tam nolemts prasīt izpirkuma maksu viena miljarda eiro apmērā, lai kompensētu zviedru banku nodarītos zaudējumus Latvijai. Romānu caurvij provokatīvā stilā rakstīts stāsts, kas met izaicinājumu daudziem Latvijas sabiedrībā valdošiem pieņēmumiem par vēsturi, neatkarības atjaunošanu un citām aktuālām tēmām.

Romānā izcelti vairāki interesanti vēstures notikumi, kas atklāj interesantu sakritību – latvieši ir bijuši klāt visos lielākajos 20.gadsimta vēstures notikumos – politikā, sportā, mākslā...

"Latviešu iesaiste visos pagrieziena punktos ir nedabiski augsta. Mēs esam divu miljonu nācija pret pasaules sešiem septiņiem miljardiem. Procentuāli tas nav nekas."

Mērķis nav iedot patriotisma poti

Rakstnieks noliedz, ka viņa mērķis būtu iedot patriotisma poti – būtiskāk ir saprast lietas, kāpēc viss ir bijis tā un ne savādāk.

Jautāts, vai kāds lietuvietis, rakstot līdzīgu romānu, spētu atrast daudz savu tautiešu, Ozols atbild apstiprinoši. Bet tik un tā, pievēršot pastiprinātu uzmanību rietumu avotiem par to, vai neparādās arī kāds igaunis, lietuvietis vai polis, nācies secināt, ka viņu nav tik uzkrītoši daudz.

Autors nemaz neslēpj, ka vietām fakti ir mazliet uzskaistināti, taču lietas būtība no tā nemainās. Šādu vēsturisku, bet izklaidējošu un mazliet "ārpus rāmjiem" stāstu viņš salīdzina ar ASV kases grāvēju "Forests Gamps", kas bija sava veida ceļvedis jauno laiku Amerikas vēsturē.